Nav pat runa par mīlas trijstūri. Ja nu vienīgi sievietes fantāzijā. Netīšām ierauga savu veci draugos, ierauga viņa draugos vai fotogrāfijās citu sievieti un sākas... Svešai sievietei tagad jāizlemj (gulēji tu ar manu veci vai nē) būs viņi vēl pāris vai nebūs. Nu absurds! Ja jau rodas šaubas un bailes dēļ katriem brunčiem - vai tad tā vairs ir kopdzīve?!

zuz- nu ir jau gan pietiekoši TAADU arī vīriešu... un vēl trakāk, ka tie nav nekādi veči, bet jauni, simpātiski un saprātīgi... nu ne jau "bābas".. kā te izskanēja...
mobilā kontrolēšana un sms sūtīšana visiem aizdomīgajiem numuriem vēl ir "ziediņi".. bet kurš tad atzīsies, ka tā rīkojas... "bābieši" ’jau arī neatzīstas...     visas ir līnijai otrā pusē..    

C/Z=== vainīgi vienmēr...
bet tad, kad sāk no malas vērot, tad novērtē un pamazām saprot...
un tad var atļauties plest kājiņas vai neplest...
vienalga slikts...
bet, ja no otras puses paraugamies?
tieši tāpat arī sievietēm... tas labākais var darīt dieszin, ko, bet nesasniegs...
   

palasīju mazliet un sanāk tā - krāpj slikti. ja zvana un meklē - fui kauns! Labāk jau to rūgto patiesību uzzināt ātrāk. Un ja es VĒL esmu sieva kas gludina viņa kreklus tad man nebūtu kauns zvanīt un paprasīt - kad salikt koferus ar vecajām zeķēm. Nav nācies tā darīt, bet zinu man kauns nebūtu.

ja krapj tad jau ar tomer vajadzetu to dariit eleganti..
nevis ka bija taads gadijums..sieva parsteidz savaa majaa viru ar milako procesaa   
un zem miljakas dibena beerna spilventinjs      
ta sieviete peec tam sacija nu VARBUT, VARBUT kaut kad es piedotu..ij milako ij to ka uz majam atvilka..
BET to berna spilvenu nemuzam..
izskiras

   he, jautri izgāja... pareizi neparastā - ja nemāki tad nedari...    

Pēc 40 gadu vecuma mēs gandrīz visi droši vien esam bijuši gan krāpēji, gan apkrāptie. Tā nu tā pasaule ir iekārtota diemžēl. Un jārīkojas manuprāt ir tā lai pašam būtu vieglāk to krupi norīt... Otru nosodīt -nav vērts, jo viss ko nodari pāri citam - pēc tam jau nāk atpakaļ Tev pašam.

Otru nosodīt, sevi pažēlot... visvienkāršākais. Nedomāju, ka vispār drīkstu kādu nososdīt, varu tikai tikt galā ar savām negatīvajām sajūtām.

var pažēlot sevi, kas dabiski, var uzrēkt, var uzsmaidīt, var uzšķaudīt, var uz(cenzēts),var nomierināties...
var gudrus padomus dot, bet gruzd nesaprotamais. un mūžīgais jautājums--ko es un ko tas otrs...

Un šī mūžīgā jautājuma izlemšanā, diemžēl daudziem trūkst patiesas objektivitātes. Kaut arī liekas, ka tā piemīt tieši man, bet otram - nē.    Un tur nu NEKĀ ņipadarīsi...    

Domāju, ka to darīt liek izmisums.Un tad cilvēks ķeras arī pie katra salmiņa.Vēl jau arī dabojas "suns uz siena kaudzes"princips.CVitām tā ir, ka ne pašai vajag, ne citai dos.

Diezgan jau stulba reakcija, bet saprotama ar. Tomēr tās emocijas ņem pārsvaru pār prātu...

... tas ir tad, ja prāts ir... :))

nu bet garlaicīga dzīve, ja visu daram tikai ar prpatu un emocijām neļaujam vaļu

   Vismaz mums ir par ko parunāt...

emocijas vairumā gadījumu ņem pārsvaru pār prātu. stiprākais takš mēdz ņemt pārsvaru.

Ir grāmatiņa -Tava emocionālā inteliģence - pat to ka mēģināt tikt galā ar savām emocijām.   

’’Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri’’ Blaumanis

Delete. Ko tur daudz domāt?! :)

Mani, savukaart, parasti vīrieshi draud nosist. Vīri un mīļākie - it kā es būtu vainīgs, ka man sievietes patīk. Pērnvasar piem. , saņēmu šādu sms - mīkstais Tu esi, vecīt... :) Ne viņš mani bija redzējis, ne arī ticis parunāties, bet uzreiz šitā... Man atkal pēc nostāstiem bija radies iespaids, ka viņam ir mīkstais.
Vispār tā ir sarežģīta tēma. :|