Joprojām domāju. Kāpēc tik reti ( vai nekad ) gadās dzirdēt, ka tādu korespondenci vai tamlīdzīgas aktivitātes atļautos viens vīrietis pret citu vīrieti? Laikam tomēr sievietēm vairāk tā daba uz intrigām un stīvēšanos. Bet... ( tā Godmanis teica BET!!!!! ) nemeklēšu kurš, sorry, bet bija te iepriekš viedoklis, ka... vīrieši paši vairumā gadījumu sevi pozicionē un prezentē kā brīvus, vientuļus un jaunām attiecībām atvērtus. Daži tādi ir juridiski. Citi tādi jūtās. Citi pasniedz vēlamo par esošo. Citi atklāti krāpj. Visādi ir. Un ticiet man, tajā brīdī, kad sajūt reālu apdraudējumu, atpakaļtaciņu pie sava bijušā meklē daudzas
Un zina pareizos vārdus. Un ilgāk pazīstot, zina vājās vietas. Zina uz kurām stīgām spēlēt. Un prot atkal gan laipnas, gan mīļas būt. Un zupas katliņus ’cakli ražo. Un solījumus cep. Un paralēli paklusām vērpj intrigas, raksta jēlības otrai sievietei. Kāpēc, jājautā??? Ar kādām tiesībām??? Tikai tāpēc, ka vēlu, bet sapratušas- takaja korova nužna samomu???
Lieki piebilst. Teātris beidzas reizē ar vīrieša atgūšanu...