Pirmais un galvenais, ko saviem sīčiem mācu, ir tas, ka viņiem ir jābūt kaut vai par kapeiku turīgākiem, laimīgākiem un gudrākiem par mums ar sievu, loģiski paskaidrojot, ka pretējā gadījumā bērnu taisīšanas un audzināšanas nodarbei zūd jēga. Vecākie, kā izskatās, ir sapratuši, par jaunākajiem pagaidām vēl nav skaidrs. Manā gadījumā kudīīīīī svarīgākas ir tās nebiežās sarunas par dzīvi, kādām situācijām, utml. Putnu būri arī kādos pulciņos/nodarbībās citi iemācīs. Tas attaisno parādību, kad bērniem tomēr nedaudz var pieprasīt arī to, ko nedara pats, tikai tad ir jāpaskaidro, ka viņiem dzīvē ir jāspēj tikt tālāk.
0
0