vispirms paaudzinās jacexu: "Kā rod
as... ", rod
as! ibiobogodušogospodomaķperemaķ, kur siksna?
vispār par audzināšanu nekā nezinu, kad cilvēki (ar patiesu interesi vai glaimojot) jautā:"Kā tik foršus dēlus izaudzin
ājāt?", raustu plecus un saku, ka nekā īpaši un speciāli neesam audzinājuši, vien visi kopā dzīvojam un kopā darbojamies (šito laikam n-to reizi stāstu).
arī par to, kā ar mani sīku tika galā vecāki, nav ko teikt - tas bija tik sen! resp. neatceros.
To gan atceros, ka izgājušo svētdien tētim apgriezu rokām nagus (pats gandrīz neko neredz, bet mammai neļauj - viņai rociņas pārāk drebot), un arī šoreiz nedaudz viņiem meža zemenītes salasīju.