lūk, kur ir tā problēma, kā saka"uz sejas" 1.lpp-viņa:patiešām vēlos siltas mīļas attiecības .viņš:meklēju attiecības kaislīgām naktīm
ja ir 2 šādi kopā un ir gatavi pieņemt skaudro realitāti, tad...
bet bērni... nezinu, nav pieredzes, cik ļoti asi viņi izjūt zināmu disonansi attiecībās
vienu gan zinu skaidri-labāk svētdienas tēvs nekā mokošs "kaimiņš"

jap, tam svētdienas tēvam arī šad tad nav nevaines..
visi apmierināti..deguni nesalauzti, trauki nesaplēsi

Šinī diskusijā smuki iezīmējās mūsdienu tendence - sievietes (it kā pavarda sargātājas) par šķiršanos, bet vīrieši (it kā staiguļi) par ģimeni. 

droši vien sargā, ja ir ko sargāt

Šai situācijai nav gatavas receptes  ko darīt un kā pareizi rīkoties, pie šīs situācijas rašanās piedalījās abi - abi meta darvas karotes medus mucā... Galvenais izrunāt, ja, protams, vēl ir kas sadzird un klausās, un tad jau dzīve rādīs - ko var gribēt no cilvēka, kuram tu dzīvē vairs neko nenozīmē...

... lai saglābtu daudzus gadus ilgi kopoto... varētu katrs sākt ar sevi.!!... katra pienesumiņš šai lietā-
katram sava privātā telpa... ko nu tur dara..zīmē... makšķerē..nagus līmē... ja ir tiai māja dardsmāja darbs... cauri(((... nu un, protams, sex... ja tā nav... tad jāiegādājās))))

Viens tuvs paziņa, dzīvo kopā - tā saucamā ģimene... bet mājās brauc pēc iespējas vēlāk, atrod, kur aizkavētiess.

Attiecībās vēlos būt patiesa bez izlikšanās

Katram sava pakaļa tuvāk.

Sievietes vēlas labāku dzīvi ne kā pašlaik un līdz ar to brūk kopdzīves visa dzīve vīrietim.
Daudzreiz arī sieviete paliek pie sasistas siles ja vīrietis aiziet pie citas.Ja daudzi gadi nodzīvoti kopā un pierasts
būt ar cilvēku kopā.Kāpēc nespējam novērtēt cilvēku kas mums līdzās.

Un tas būtu tas uz ko tiekties? Kā dēl to visu saglabāt? Pasargdies tādu slogu...





Ja nesit tad mīl un viss ir oki?!    No piedo..man cieņa ir ari pret kaimiņiem, kolēgiem..bet tapēc jau kopa nav jādzīvo  
Ok..tas skaidrs, ka roza brilles un taureni var air kadreiz izbeigties. Bet ir jabūt kaut kam drusku vairāk tomer kā pienākumam, cienai, pieradumam... Sajutai, ka ar to otru velies but kopa ne tapēc, ka pienākums liek.

Dzīvē var notikt visvisādi, un arī tā, ka situācijām- ārpus ikdienas ierastajām, cilvēks ne vienmēr ir gatavs, un beigu beigās parādās viņā kādas  tādas īpašības un izpausmes, kādas attiecību sakumā, vai pat ilgāku laiku kopā esot, nav bijušas pamanāmas..Tas nav pasaules gals, un neredzu iemeslu, kāpēc tas būtu tik traģiski- ja šīs ipašības un izpausmes ir nepieņemamas- cilvēki iet katrs uz savu pusi..Arī 40+, 50+..Visi mantiskie jautājumi, attiecības ar bērniem- ir sakārtojami jautajumi, tas nav nekas nepaveicams.No personīgās pieredzes teikšu- pretēji uzskatam, ka bērni nespēj pieņemt vecāku šķiršanos- mans dēls pateica tā- malacis mamma, sen jau vajadzēja.. Un vel piebilde- gana reti tomēr ir tā, ka viens no pāra taisās sķirties pēc pirmajām(!) grūtībām kopdzīvē, vai maznozimīgākām nesaskaņam.. parasti tas ir gana ilgākā laikā krājies un apsvērts lēmums.

Ja vīrietim ģimenē nav seksa, tad arī tik meklēts ārpus ģimenes!Tad sieviete lai nebrīnās, ka ar laiku vīrietis aizies pie citas.
Daba prasa savu.

rūdiņ... ja jau tā ietu... tad tautā viss meitenes būtu atkal laimīgi precējušās)))))
..un kāds te minēja par pieradumu ... ak jēziņ, cik gan tas ir liels spēks..pieradums pie otra)))))

Tikai tapēc, ka ir labs sekss, arī laulību nevar noturēt.

Viss cilvēka galvā.Ja vīrietis apkārt staigātājs, tad protams tādu nenoturēsi.
Man bija pieradums vairāk kā 20 gadu garumā.

Nav nekāda sakara ar apkārt staigāšanu. Laulībā nav tikai sekss.

Pārsvarā visi dzīvo civillaulībā!Arī nav ne kāda garantija sievietei.
Viss atkarīgs no otra cilvēka.Attieksme.Parasti jau katram savs deķītis tuvāks un velk uz savu pusi.
Laulību var veidot ja ne kā nav.Kad apprecas veidojas kopīpašums.
Dalīšana ilgs tiesu procesu un nervu sabojāts laiks.

pilnīgi, piekrītu... sex uzskatīt par kaut ko superfuper nozīmīgu vecumā, kad soļo jau sestajā gadu desmitā... smieklīgi gan)))

Skatos ka daiļais dzimus te visvairāk ir satraucies par tēmu...