Es arī par to upurēšanos nodrebinājos. Nē, es negribu, lai kāds manis pēc upurējas :(

Nu, re... tumši mākoņi savelkās...
Vīrietim tā var izpausties arī prieka upuris... ehhhh... nepazīst jūs vīriešus ... Bet prasiet no viņiem laimi. 
Lai redzētu laimi ir jābūt arī acīm, kas laimi prot saskatīt...
Saules siltums ir arī atkarīgs no tā kas uz to skatās...

Kas, lūdzu, ir prieka upuris?

Garīgā nemateriālā vērtība no kuras sirds gavilē

Par ko konkrēti iemīlēju..pat grūti pateikt, bet galvenais par to, ka lika justies ļoti laimīgai... un no prieka viņa acīs

Upurēšanās ir sevis zaudēšana. Zaudējot sevi kļūsti bezpersonisks. Kam kas tāds ir vajadzīgs?

Bet ko darīt, ja iemīlās uzreiz vairākās?

Tad, markiz, sākumā der noskaidrot, ko Tu sauc par mīlestību :)

Upurēšanās ir sevis zaudēšana tikai savtīgām un egoistiskām personām... tādām personām, kas ir pieradušas tikai ņemt un laupīt, nekas tādām personām nav cēls, ķā tikai valodā... tukša valodā... valoda, kas nepierādās ar darbiem... Man ir pazīstams šāds personāžs, vecs, nolietotos un noguris personāžs...

Par ko mēs kādu iemīlam? Vai to tanī sākumā maz saprotam? 
Kad iemīlam un paliekam kopā, tad jau tā mīlestībā pāraug cieņā... nu man tā bija!

Ne tikai cieņā... pieradināšanās, nepieciešamībām pēc otrā... rosdās kaut kādā iekšējā vajadzība pēc otrā un ja vēl šādā momentā vēl prot izrādīt cieņu, uzmanību, iejūtību, sapratni... tad jau arī nav tālu tās jūtas par kurām šeit lielā patosā runā.
Kas attiecās uz mani, tad man vēl ir nepieciēšamība redzēt to ka es esmu vajadzīgs un nekādā gadījumā nedrīkst mani okupēt. Tad es vienkārši pagriežot un aizeju... lai grāmatās pēc vēja.

Ak, Staburag, cik Tu esi pretrunīgs :)

... atstājam to brīdi, kad //iemīlēju//... laiks iet... mēs apaugam ar lietām... paši augam, mūsu mīļie apkārt..tad varbūt šeit varam padalīties ar to ... par ko, tad mīlu tagad... pēc gadiemjau 5.. 10... 20... 30))... protams, To vienu!!!... vai vēl aizvien par to pašu?))).. apspriest  ik pāru mēnešu mīlestību būtu diezgan smieklīgi...

..par ko es tagad mīlu?pēc tik daudziem gadiem?Tas nav vārdos ietērpjams, es vismaz nemāku to pateikt, lai tas visu izteiktu... tā ir vina sirsniņa, ko es sajūtu, cieņu pret mani un visu apkārtējo, tas ir mans cilvēks, Tas viss ir sajūtās, ko es izjūtu skatoties un iedomājoties par viņu... :)

skaisti teikts!!!!!!visu cieņu

Nemāku pateikt, bet saku. Un pasaku gana daudz. Un izrādās pat, ka skaisti. Nu, nu...

..:)jā ir grūti reizēm pateikt to, ko jūti sirds dziļumos... jo pateiktais atspoguļo tikai mazu daļiņu no tā kas sirdī mājo...
itkā vienkārši un tai pat laikā sarežģīti...
Un nav nekādu zemūdens akmeņu tur... tikai un vienīgi manas pārdomas par diskusijas tēmu.

Cik romantiski...  

Lilla, es jau to vislaik cenšos noskaidrot, tikai neviens man neko sakarīgu nevar paskaidrot.

asariņ... tavs domu gājiens ir tīkams)))))... akam par īsu... vai par garu... var sūkāt ledu ))