Es par to, ka es no rīta nekādas fiziskās aktivitātes nespēju sagremot. Tas ko sauc par rīta vingrošanu. Es drīzāk vakarā. Arī uz sporta zāli vēlā vakarā.
Labi, saldus sapnīšus un skaistu mēnesi :)

arlabunakti. man vēl tikai līdz galam noskanēs Dance me to the End of Love. un tad migā.

interesanta ideja skan cauri visai diskusijai-
savāra sūdus un tad brēc pa visu pasauli:
mirkļa vājums;
pēkšņas jūtas;
fizioloģiska nepieciešamība;
un figviņzin kas vēl...
un visa pasaule vainīga un neizprotoša un nepiedodoša...
(es nerunāju par precīzi definētām, uz papīra rakstītām attiecībām, kur katrs dara visu, kas ienāk prātā)
Nahrenizē pa skaisto, kā vējā lidojošu finieri...
p.s. es arī neesmu no svētajiem. un pa ģelu atrāvies, savulaik... tā man arī durakam vajadzēja-mācībai...

Ja patiešām mīl, tad var piedot. Ja cilvēks mīl tikai pats sevi, tad pat otras puses emocionālo neuzticību nevar piedot.

Piedosi vienreiz, būs otrā, trešā un ceturtā reize...

Un par privatizāciju vispār neiet runa, tik par elementāru cieņu pret sev tuvajiem.

Dince, šai tēmā nebija minēta sērijveida neuzticība. Ne vienmēr seko otrā un trešā reize. Gadās, ka cilvēki saprot savas kļūdas pēc vienas reizes.

lidojumā arī iemācās savas kļūdas saprast.

un nosaukums darbībai, cik daiļš! 
ņihrena, cik daiļi!
emocionālā neuzticība...

Gadījuma sakaru jā, apzinātu neuzticību ar kādu konkrētu personu, kas turpinās ilgu laiku posmu, bet šeku reku- atklājas:), tādu nē. Jo tādos sakaros parasti ir jau jūtu piejaukums, materiālās lietas utt...

Ja kāds patiesi ir svarīgs, tad ar nodevību grūti samierinaties. Piedot jau var, bet vai aizmirst?

"Silvija, kasTev šovakar notika, beidzot esi patiesa... apnika te dziedāt inteliģencei līdzi ?
Un piektdieni... jā, man ir pīzdiņa... nevis kaut kāda mistiska Vāverīte vai vāvere vai vēl pretīgāk... vagīna ... tagad beidzot nomierināsies???
... un kur Tu izrāvi, ka esmu pakritusi... savos sapņos vai murgos?" (c dince 23.lpp. tuvāk apakšai)
labrīt, pilsoņi! Šausmīgi atvainojos, ka iemaisos omulīgajās pārrunās, lai pieslietos "inteliģences" nosodīšanai ar "patiesiem" vārdiem. Gan jau ka daudziem no jums gribētos būt "patiesiem", tak vēlme pieslieties riebīgajai "inteliģencei" traucē.
Dincīt - nenomierināšos! Vēl šodien, ja gadīšos tuvumā, ieiešu Kr.Barona muzejā (zini tak, kur tas ir?), lai aprunātos - kad īsti varētu būt tapušas nerātnās dainas, resp. no cik agrīniem viduslaikiem nākusi dince?
Bet par pakrišanu uz slidenas ietves jāatkārto - tiešām tik tieša uztvere? Tas vispār iespējams pieaugušiem pusmūža cilvēkiem?
Un vēlreiz retoriski jājautā: <kā stāstīt kurlajam? kā rādīt aklam?>

piekusu

..ielej piektdienim pašvāktu tējiņ)..atpūties ja, biedri... kādai jau tevi te jāapkalpo, precēto tautinieku... )

lai nu kā bet tas pīii..neskan eleganti..
un kāpēc vispar kaut kā publiski jāsauc..
atkal atkal un atkal saprotu nekas nav nožēlojami smieklīgāks kā zeksuaļno ozabocennja tanta..
piedodiet

Anksa... nespried pēc sevis!

Es tik vienu nesaprotu-ko pretīgu Dince saskata vārdā-vagīna?..atšķirībā no pīī... šo vārdu lieto gan rakstnieki, gan žurnālisti, gan ārsti... apzīmējot noteiktu sieviešu dzimumorgānu daļu!!??
Dince, varbūt paskaidrosi?

vārda pī..deminutīvs arī te kaut kā nepiestāv, kad jau tad jau

Ak, jē..  pašā dienas viducī un bez deminutīva...

jābūt patiesiem

Solaris, un varbūt paskaidrosi, kad liksiet mieru man?!?