Tā jau gan ir. Ir plāni, kas būs rīt, parīt, vai pēc mēneša - pabeigts remonts, nomaksāts kredīts, atnāks lielais piķis, sāksies atvaļinājums vai pazudīs fingālis no sejas, bet dzīvojam jau šodien, gan labos vārdus, dāvanas, glāstus, uzaicinājumus uz randiņiem, vai pašus randiņus - tos arī citi vēlās tieši šodien. Nevajag aizmirst par plāniem, bet no plāniem jau neviens nedzīvo, piepildīsies vieni plāni, uzradīsies citi.
Kas ņēmis ar dajebko citu, kas nav ikmēneša alga, sapratīs, kas ir "apgrozījums". No apgrozījuma "atkata" arī dzīvojam, te gan domāju, arī jūtu, attieksmes, tērētā laika apgrozījumu. Nevis kaut kādus mistiskus sapņus, kas būs vēlāk, kad... nu te versiju daudz, ko likt daudzpunktu vietā, krutākais ir, ka tāds cilvēciņš pēcāk, kad tas "kad... " tiešām piepildās, mēģina pārējiem "parādīt", bet nevienam viņš vairs nahren nav interesants.
0
0