... Kad mīlestība tevi aicina, tad seko tai, kaut arī tās ceļš ir grūts un stāvs.Un, kad tās spārni tevi apskauj, tad ļaujies tai, kaut arī to spalvās slēptais asmens var ievainot tevi.Un, kad tā runā uz tevi, tad tici tai, kaut arī tās balss var sagraut tavus sapņus, kā ziemeļvējš noposta dārzu.Jo kā mīlestība ceļ tevi godā, tāpat tā sitīs tevi krustā.Kā tā liek tev sazarot, tāpat tavus zarus tā apgriež.Kā labības kūļus tā savāc katru no jums pie sevis, tā kuļ tevi, lai darītu tevi kailu.Tā vētī tevi, lai atbrīvotu tevi no pelavām.Tā maļ tevi līdz miltu baltumam.Tā mīca tevi, līdz tu topi lokans.
Visu to mīlestība ar tevi darīs, lai tu izzinātu savu sirds noslēpumu un caur šo zināšanu kļūtu par Dzīves sirds daļu.
Bet ja savās bailēs tu meklētu vienīgi mīlestības mieru un mīlestības prieku, tad tev pašam būs labāk, ka tu apsedz savu kailumu un aizej no mīlestības kuļamā klona tajā vienmuļajā pasaulē, kur tev būs smieties, bet ne visus savus smieklus, un kur tev būs raudāt, bet ne visas savas asaras.
/Halīls Džibrāns, "Pravietis" /
0
0