Un te jau sākas cits stāsts ar ko un dēļ kā paliek kopā...

roze. šī definīcija der arī attiecībā pret bērniem. un pie tam pa tiešo! cik daudz vecāki cer no bērnuiem dabūt kaut ko, cer ka viņi dzīvē būs t;adi un šitādi. tā ir viņu attieksme. un ja nu bērns nav tas veiksmīgais jurist, bet ir mākslinieks ar "pliku pakaļu", bet toties pilnīgi laimīgs arī tādā stāvoklī, tad ko vecākiem darīt? purpināt - jā nu tāds vēja grābslis vien sanāca, nekā prātīga... vai arī mainīt savu attieksmi otra laimes dēļ? kas bērnam, pat pieaugušam, var būt vēl lielāka laime, kā labas attiecības un mīlestība ar vecākiem?

   nu attiecībā uz bērniem (vismaz man) šī formula nedarbojās- kāds ir tādu mīlu un mīlēšu, galvenais, ka manam bērnam ir labi un viņš ir laimīgs.

dina, kapēc nedarbojas? es domāju ka tieši šiet šī formula darbojas! vismaz no taviem tektiem tā sanāk. tu tavi bērni visu laiku mainās un tu esi arī gatava mainīt savu attieksmi pret bērniem, atkarībā no situācijas.

patiesībā tu visu laiku esi gatava mainīties savu bērnu laimes dēļ    

   ... ja es saviem bērniem ko dodu no sevis, tad nesavtīgi un negaidot absolūti neko pretī. Te es pieņemu arī vienpusēju, arī bezatbildes mīlestību, ir taču arī tādi gadījumi, kad bērni dzīvo lepnā villā, bet māte pansionāta... un mīl, cer, dod bez atpakaļsaņemšanas.
Vīrieša un sievietes attiecībās, ja kāds dod nesavtīgi, bet otrs pretī neko un pat nevēlās to darīt - tā ir apmātība ar otru cilvēku, nevis mīlestība.

night... ne jau to stāstu domāju. Tu iepriekš uzskaitīji dažādas lietas, kuru dēļ nevarētu vairs būt kopā... tās lietiņas arī nemaz tik nozīmīgas nav,ja vieno kas lielāks.

Bērnus es arī mīlu tādus kādi viņi ir, tāpat kā visu citu, ko vispār mīlu. Attieksme pret bērniem nemainās, mainās tikai mans brīvais laiks un dienas režīms.

"Vīrieša un sievietes attiecībās, ja kāds dod nesavtīgi, bet otrs pretī neko un pat nevēlās to darīt - tā ir apmātība ar otru cilvēku, nevis mīlestība."
vai starp tādiem cilvēkiem vispār var pastāvēt kaut kādas pilnvērtīgas attiecības? es domāju tādā gadījumā vispār nav vērts palikt kopā. cik tad var klauvēt aizslēgtās durvīs, ja neviens tās never vālā?
bet aprēķins patiesā mīlestībā un gatavībā mainīties arfī manuprāt nav pieļaujams. kad sākam izvērtēt un likt uz savra kausiem - vot es viņa dēļ esmu mainījusi savus uzskatus, principus un dzīves stili par tik, bet jāpaskatās par cik viņš... hmmmm vai mums tur tie svara kausi ir vienādā līmeī...

Lūdzu ņemt vērā, ka neesmu lasījusi iepr. komentārus.
Mainīties pašam? Cik lielā mērā?
Ja runa par kompromisu zināmā mērā un piekāpšanos atsevišķos jautājumos... Tad jā, parakstos!Nu npiemēram- manu vīru padarītu laimīgu 1 alpīnisma kāpiens Momblānā un tas, ka piedalos šajā pasākumā.Bet man... drusku fobija no virves, no augstuma uz klints, bet pārvarēt varētu.Starp citu- patiess fakts! O.k., esmu ar mieru- atmetu savus mīļos trenniņus aerobikā un zirgus un kādu pusgadu trennējos kāpt pa stāvu sienu! Esmu ar mieru, jo zinu- tas viņu tiešām padarītu laimīgu..un arī man laikam atvērtu kaut kādus nezināmus apvāršnus, tomēr dziļi sirdī- neraujos... Tikai gribu padarīt to otru laimīgu, jo viņš ir man svarīgs.
BET..ja man jāmainās tā globāli- uz visu mūžu jāpamet svas mīļās nodarbes, un ja nedrīkstu pieņemt nevienu cuitu lēmumu, kas būtu sakaņā ar mani, toties ļoti laimīgu padarītu tikai to otru bez attiecīgas pret atdeves... Nu nē, paldies, tāda mīlestība man nav vajadzīga! Ne attiecībā uz mani, ne arī, lai tas tiktu prasīts no manis!
Neviena mīlestība nav tā vērta, neviena mīlestība nepaģēr otra cilvēka mainīšanos tādā līmenī, lai viņš būtu spiests dzīvot prerunā ar sevi!

roze, tu atkal par zaķiem, bet es par kaķiem. nav runa par varēšanu vai nevarēšanu būt kopā un kaut kā cēlāka un lielāka attiecībās. runa ir par to, cik apzināti mēs esam gatavi mainīties otra labsajūtas un laimes sajūtas dēļ ikdienas sikumos, neaizskator to cēlo un vārdos neaprakstāmo. visu mūsu ikdienu veido tieši sīkumi!

Doma viena un tā pati- tikai citiem vārdiem mēs to katra pasakam!
Visu jauku, dāmas, šogad jau vairs netiksimies, novēlu Jums iespēju mīlēt un būt mīlētām!   

Tur, kur darbojas Tevis dotā formula, tur nav aprēķinu... un neviens nevaktē svaru kausus, tas ir tas pēc kā var mēģināt tiekties.

un lūdzu nevajag braukt atkal grāvī ar sevis mainīšanu kaut kādos fundamentālos pamatos un uzskatos - mēs jau sarunājām, ka kopā var būt tikai tie, kuriem šie pamati sakrīt.

Paldies, Dina!!!

Tev tāpat      

dzimumzimite, lūk tieši par tādām pārmaiņām es runāju - nu par to gatavību piedalīties Momblāna iekarošanā    
par globālām pārmaiņām nevar būt runa, jo! te jau atkal japiemin tās fundamentālās vērtības. kurām vajadzētu sakrist un to, ka, ja ir mīlestība un mīlam, tad tādu kāds ir no a līdz z    

dina! lai tev labi sagaidīt jauno gadu    

Night... sīkumi var kļut fundamentāli, bet var nekļūt. Man patīk, ka tie paliek sīkumi, gan visi hobiji, gan kā noliek mašīnu, gan sms, vai balss tonis... to es varu izdomāt, ka tas ir fundamentāli un man tas traucē.Mani sen netraucē nekādi šādi sīkumi, ne komandējumi, ne čaļu tusiņi. Ļauju dzīvot un dzīvoju pati.

nu man atkal fundamentālas lietas siatās ar attieksmi pret dzīvi, pret seksu, pret dievu, pret likteni, pret attieksmi uz citiem cilvēkiem, pret vienaldzību un liekulību utt. tās manuprāt ir šīs fundamentālās lietas.
piemēram, ja vienam liekas nepieņemams sado mazo sex, bet otram tas ir ļoti svarīgi, tad tur nekāda laime nesanāks, jo viens jutīsies nelaimīgs un pazemots, cenšoties padarīt otru laimīgu.
tāpēc ir ļoti svarīgi iepazīt cilvēku sākotnēji šajos viņa fundamentālajos pamatos - kas tad veido viņa būtību un uzskatus. pēc tam jau var ķeries pie sīkumu iepazīšanas    

es tikai juutu kas ir milestiba bet defineet nevaru varbut riit nodefinesu..   
tas ir kaut kas neizprotams un vaardos nepasakaams

karmela, ir jau ir. bet mani vairāk interesē nevis pašas jūtas kā tādas, bet cilvēku savstarpējās attiecības. tā teikt - uz ko esam gatavi. uz ko esam gatavi parakstīties, apejot savus principus, pieradumus, dzīves stilu un ego. tā teikt - mainīties otra laimes dēļ.