Šis tā kā mazam bērnam... bet es taču tevi mīlu, tātad arī tev mani jāmīl. prasība un iegriba.uzliek kādam pienākumu sevi mīlēt. Mēdz tā gadīties.

otrs piemērs par "man vienalga". nereti ejam un dara kaut ko, kas otru sāpinās. mēs patiešām zinam, ka tas sāpinās, bet ejam un daram, jo mums tā vajag un tajā pašā laikā apgalvojam, ka otru mīlam.

roze, bet cik tādu piemēru nav, kad vienam ir vienalga, par tā otra laimi, ka tik pasām ir labi. pat ja tas otram nozīmē dzīvot nelaimīgam.

starpcitu ne tikai ar savu darīšanu nereti sāpinam otru un līdz ar to dara nelaimīgu. tikapt labi var parunāt par nedarīšanu, nereaģēšanu utt. arī tas pats "man vienalga".

daudz tādu, domāju, pat ļoti daudz.

nu redzi, bet diskusijas sākumā jūs abas ar dinu ļoti naski nolikāt ideju, par "man vienalga par otru, ka tik man pašam labi". redz, ka tomēr tā nav.

tagad bik par gatavību mainīties otra labā un "man vienalga" izmešanu miskastē. nav jau vienmēr runa par kaut kādām tur fundamentālām pārmaiņām. kaut vai t’[ads dzīves sīkums "man nepatīk vai es nepiekopju sms sūtīšanu". bet mums mīlotais cilvēks atsūta sms, ka viņšm ir bēdīgi. ko darīt? esam darbā, konferencē, sanāksmē utt., kas tik ātri nebeigsies. sms mums sūtīt nepatīk, jo domājam, ka tā ir tāda muļķošanās. ir divas izvēles: 1. noignorēt - tātad sāpināt otru, jo tas otrs gaida no mums kādu reakciju; 2. mainīties otra laimes labā un aizsūtīt atbildi part spīti tam, ka mums nav pieņemama sarakste ar sms.
lūk tāda stila gatavību sevi mainīt es domāju...

"Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā neskaišas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet lielākā no tām mīlestība." Bībele, Jaunā derība, 1.vēstule Korintiešiem 13;1-13

henriete, vispār jau tu neesi tālu no tās vietas, kur es izrtāvu šo definīciju    
tam ir tiesš sakars ar bībeli, jeb ja runājam konkrētāk - ar 10 baušļiem. pārlasu tagad Nauma Nadeždina taktātu "Dekalogs - desmit laimīgas dzīves baušļi". varu ikai apbrīnot šī cilvēka dziļo izpratni par šīm lietām.
Nadeždins izskaidro katru baisli tā, kā tam būtu jābūt. respektivi cilvēks kā dvēseliska būtne personiskās attiecībās ar dievu un citiem cilvēkiem. tiešām ir par ko padomāt, jo nevienmēr bauslis "tev nebūs zagt" runā tikai par materiālu lietu zagšanu. tāpat arī visi pārējie baušļi nav tikai ar to vienu nozīmi.

night... es jau te paskaidroju par to - vienalga un arī par attīstību un mainīšanos. Tu runā par to, ka man vienalga kā jūtas tas otrs, es runāju par to, ka nemēģinu ietērpt vārdos iemeslus kāpēc mīlu. Divas dažādas lietas. Tu par attiecībām, es par jūtām.

konkrētā mīlestības formula satur mīlestības izpausmes attiecībās arf otru un par to es arī vēlējos parunāt, nevis tikai par jūtām kā tādām. ar jūtām mums nevienam nav problēmu. lielākās problēmas ir savstarpējās attiecībās.

... un atkal pierādījās, ka visu mums zināmo, kāds ir pateicis jau stipri agrāk pirms mums- tas par mīlestības definīciju no Jaunās derības. Un tāda mīlestības definīcija man ir pieņemama, saprotama, te nepaliek iespēju diskutēt, ka kādam varētu būt vienalga.
Par "vienalga"... es nestrīdos, ka cilvēkiem ir vienalga, kā otrs jūtās, bet ... tā NAV mīlestība.

Gan pēc Tavas, gan manas definīcijas sanāk, ka abiem jābūt vienādiem, lai tā būtu abpusēja un nebeidzama...

es domāju, ka ja mēs katrs neieciklētos tik daudz uz saviem principiem un tos tik briesmīgi nesargātu, bet būtu ar mieru tos mainīt, kā es te rakstu - otra laimes dēļ, tadļoti daudz, kas mainītos cilvēku attiecībās.
protams nav runa par fundamentālajām vērtībām un te es. roze, tev piekrītu, ka tikai līdzīgie - tas ir līdzīgie fundamentālajās vērtībās, principos, morālē un ētikā - var patiešām būt kopā, mīlēt un būt laimīgi.
bet diemžēl dzīve un attiecības ar citiem jau pārsvarā sastāv tiesi no sīkumiem. no tiem mūsu principiem un uzskatiem, kas skar šo ikdienas sīkumus. par to arī ir jāpadomā - vai mēs esam gatavi tos mainīt, lai otrs būtu laimīgs.

   nu mēs ar vīru līdz šim brīdim katrs savādākā virzienā mašīnu pie mājas novietojam... ir lietas, ko var pieņemt bez mainīšanās   

nuuu hehe nav jau runa par atšķirībām un principiem, kas netraucē :))
drizāk, jau par ko citu, kā manā piemērā par sms sūtīšanu.

Es pamēģināšu atbildēt uz jautājumu: "Vai mēs esam gatavi tos mainīt, lai otrs būtu laimīgs?"... ja godīgi- tikai tad, ja no otra sagaidīšu atbildi uz savām pārmaiņām, citādi spēle vienos vārtos. Es varētu , piemēram, atteikties no tusiņiem dāmu kompānijā, ja tas manai otrai pusītei liktu justies laimīgākai, bet pretī gribētu saņemt iespēju pilnvērtīgi izklaidēties un interesanti pavadīt laiku ar savu mīļoto, bet ja mana otra pusīte tā vietā turpinātu tusiņus džeku kompānijā - es uzskatītu, ka mans upuris ir bijis veltīgs. Iespējams, ka tēmu izprotam dažādi.

nē, dina, es domāju, ka mēs tēmu neizprotam dažādi. atšķiras tikai mans viedoklis un tavējaos, ka mums vajag sagaidīt arī kaut ko pretīm. bet mēģināsim paanalizēt šo situāciju.
pirmkārt sarunājam, ka abi viens otru mīl un ir gatavi mainīties otra mailes dēļ. tātad, ja pieņemam, ka mums ir jāmaina sava attieksme pret kaut ko otra laimes vārdā, tad domāju, ka pret dažiem tusiņiem ar draudzenēm nekādu iebildumu nebūtu. tāpat kā tev nebūtu iebildumu pret dažiem tusiņiem viņam kopā ar draugiem. saskarsme ar draugiem padara otru laimīgu. vienīgais par ko varētu runāt - pārmaiņas, cik bieži mēs dodam priekšroku draugiem un ne sava mīļotā kompānijai.
otrs - ja tiek mainītas paražas tusiņu biežumā un tiek dota priekšroka vairāk pavadīt laiku ar mīļoto, tad loģiski ir tikai tas, ka abi tādā gadījumā cenšas šo laiku padarīt patīkamu viens otram.

ja otrs nav gatavs mainīties mūsu laimes dēļ, mainīt savu attieksmi un spītīgi palikt pie sava, neskatoties uz to, kas tas dara mūs nelaimīgus vai sapina, tad ar tādu cilvēku diez vai vispār ir vērts palikt kopā.
domāju, ja kāds jūt, ka viņa laimes dēļ otrs ir gatavs mainīt savus principus un ka tas otrs mums ir mīļš, tad pilnīgi automātiski arī mēs esam gatavi tādam solim.

vai sēž kā cietēji, blenž viens uz otru un nes upuri laimes vārdā...

ir tāda lieta kā mīlestība pret bērniem...