Patiesībā katram cilvēkam taču būtu bijis jābūt kā 2x2=4 skaidrai SAVAI definīcijai, kas īsti ir mīlestība (pretējā dzimumam kontekstā), jo kā bez tāda pamatpostulāta var abstrakti vāvuļot par attiecībām... Pat, ja to neuzskata par vitāli svarīgu attiecību komponentu - nu bet tad nodefinēt...

Mjā, būtu bijis jābūt skaidrai definīcijai, bet...

Noteikti tas nav kaut kas pēc naftalīna smaržojošs par primitīvi hedoniski-īpašnieciskām tieksmēm, to nu gan ne, piedodiet Vismaz ne mana definīcija.

Tā nu es pati sacerēju savu eklektisku definīciju, jo es nedomāju, ka varētu dabūt gatavu sev 100% derīgu:

Mīlestība ir... otra cilvēka pieņemšana kāds tas ir un sajūsma par to, centieni veicināt šī otra cilvēka labsajūtu un izaugsmi, vienlaikus dodot pilnu brīvību visā, tai skaitā - vēlmē pieņemt vai nepieņemt šos tavus centienus sniegt, tavuprāt, šim otram to labāko, derīgāko un patīkamāko. Tas, ka tu spēj just mīlestību jau pats par sevi ir process - dāvana un par to nav jāgaida papildus balvas un bonusi vai identiska atbildes reakcija. Jo... tad tas sāktu kļūt par darījumu ar nosacījumiem, tas tevi pašu padara nebrīvu un atkarīgu. Bet ĪSTA mīlestība ir brīva un priecājas pati par savu esību, pat, ja tā negūst tā saucamo "piepildījumu" un abpusējību.
Lai gan, viennozīmīgi foršāk, ja gūst ))


Un kādas ir jūsu definīcijas tam, kas ir mīlestība? Nevis copy-paste no interneta vai salkani pantiņi - bet kā jūs paši to definējat?