Par ko cīnīties?

nu pa to ka aiziet.. re ir tak kas izcinās es ari zinu gadijumu kad caur partijas komiteju..
tepat kaimiņos tagad abi veciši dzivo..

esmu redzejusi kā večus aiz krāgas velk ārā no kroga..uztaisot publisku skandalu..nolamājot visus kas trāpas pa ceļam
bet ari vēl tagad ir kopā

Nu kā var cīnīties par to, kas tevi vairs negrib un iet prom? Jūtas tāpat neizcīnīsi, pat ja miesa paliks blakus. Vai to vajag??

nu kā redzams ir kam vajag un izdodās
dzivite tāda raiba padarišna..un v;e man te kaiminōs viens paris kam tagad jau pāri 70..
vecis vienu laku bija aizgajis pie citas, jaunākas..a tagad šie atkal ir kopā..

Man kaimiņos dzīvo nu dikt inteliģenta sieva un tāds atslēdznieks vīrs, pirms 35 gadiem, kad šamie bij nesen precēti, tā sieva jamo ēda no zemes virsas nost, aiz greizsirdības, pie kam pati visu laiku radot situācijas, kurāss var 2domīgi uztvert. Jams sakumā sāka dzert, beigās nolēma vispār aiziet. tak bij 2 bērni un tēvs tos bērnus nu ... mīlēja. Aizgājis prom, vairs ne dzēra nekā, regulāri brauca pie bērniem. 
mammis pēc laika sāka skaust, ka šam tik labi iet. ( māja rīgā) mēģināja visādi atkal iekost... beigās tēvs brauca pie bērniem uz skolu, lai nebūtu mammis jasatiek. kad vēcākais puika beidza 9. klasi. mammis sāka lūgties, esot sapratis, ka pati vainīga... utt. nu sagāja atkal kopāa. vēl tikai vienu reizi pamēģināja, bet papus pat nesāka neko skaidroties, sāķa krāmēt savu somu. un gāja prom, vēl tagad atceros, kā viņa pakaļ skrēja pa pagalmu un ceļos priekša metās. lūdzās, ka vairs nemūžam lai tik neeejot, lai bērnus nepamet. puika nostājas blakus tēvam paņēma koferi un pateica mātei, TU JAU PATI Viņu DZEN!!!  kādu pusstundu bij klusums un nevien nekur nekustējās, pat Večas kaimiņienes logos kā pieminekļi bij sastingušas un klusēja, ka tik nepalaist garām, kas nu būs. tad tēvs klusējot pieliecas pacēla māti no zemes ienesa mājas un no tās dienas nu jau ir 20 vairak gadu apkārt es nereiz neesmu dzirdējusi, vai redzējusi, ka viņa i mēģinatu. 
mazmiestos sienas plānas, ar kaimiņiem bezmaz kā ģimenes cilvēki.    par dzierdamību sūdzību nav bejis.
 es par to  ka reizēm tā otrā iespēj nostrāda gan.

 mans komentārs nav atbilde konkrēti uz šo, bet gan uz domu par otro iespēju...

tīri psiholoģiski skatoties uz lietām - ja notiek kādi "sūdi" ... un ne tikai jūtu pasaulē, cilvēks parasti iekšēji saņemas, sevi mobilizē iespēju robežās un cenšas vērst visu uz labo pusi, atkārtota šī problēma parādās tad, kad saglābtais pasākums ir iegājis atpakaļ pozitīvā virzienā, sāk nostabilizēties, ir iestājusies, iespējams, jau minimāla rutīna, un tiek zaudēta modrība... un viss atkal aiziet atpakaļ vecajās sliedēs... un atkal viss dirsā... tā vnk ir iekārtots cilvēks parastais!

es vienu nesaprotu, ka par citu dzīvēm visu tik perfekt zina... vai tie personāži paši zin, cik šiem raibi gājis ..:)) man jau 35 gads iet laulībā, es gan visas nianses neatceros, kur vēl no kaimiņu dzīvēm..:)))cik labi, ka citi atceras..:))))))))))

Ak tad vis *irsā! Viens nebeidzams rinķa dancis... bet no visiem gadījumiem viens noteikti būs tas, kas nesāksies kā rinķa dancis. ;)

35 gadi laulībā un neatceries? - paprasi kaimiņiem, gan viņi pastāstīs aizmirstās lietas...

Es gan uz skatu, ka lauliba ir jaglabj kā vien var, bet ja jau tā ir izjukusi un ir jau saiets/solīts citam cilvēkam tad gan laikam atpakaļ ceļa nav, jo lai vai kā... kāds cietīs, kādam tiks melots

a, man jautājiens... paņem koferi un aiziet?... jautājuma turpinājums-kur aiziet?..tāpat aiziet? vai pie kādas, kāda aiziet? )

palicējam tas ir svarīgi?... aiziet un viss, kāda starpība uz kurieni?

nē svilp, tāpat neaiziet... jo ir jau noskatīts, kur iet...

aiziet, aiziet... tici man, kad piegriežas, tad aiziet

nu ta vajag mācēt apprecēt raganu, no kuras tā vienkārši aiziet kā omnibuss nezināmā virzienā...

a ragana, izrādās, ir ļoti ziņķārīga... ... zelta gabaliņš no rokām izslīdējis ... lielais jautājums noteikti... tiks citās rokās, jebšu mētāsies nevienas nepieskatīts?

to jau es tā kā gribu pateikt, kad parādās tās CITAS ROKAS, tad ar lepnīgi paceltu galvu un čumudāniņu pie savas rokas, slaidā riksīti pa iemīto taciņu... dipada dapada... ))) a, ja nav CITAS ROKAS, tad zelta gabaliņam labi tāpat... )

Reizeem sievietes aizskrien un gaida, ka skries pakalj... a sis neskrien... un atkal auzas... un atpakalj arii nenem..

cik viss te sarežģīti..:))