Tur ir atkarota pašapziņa, ne jūtas.

Zināt- arī man kādreiz likās, ka "neviens nevienam nepieder", un tā tālāk... Tad, kad biju tajā ierakumu pusē, kad tieši šāda nostāja bija glaimojoša manam Ego. Bet tas- par nepiederēšanu- ir... aiaiaiiiii, cik nosacīti.. Izskatās, ka tas ir kārtējais moderno psihologu izgudrojums, lai glaimotu savai auditorijai. Realitātē mēs visi esam savstarpēji saistīti, un gribot- negribot ļoti lielā mērā kādam piederam. Tie, kas nevienam nepieder, bieži līdz mūža galam mētājas apkārt, nevienam īsti nevajadzīgi.
Bet jūtas un mīlestība ir tik nepastāvīga padarīšana, ka-- mēdz gan parādīties, gan izzust, gan transformēties visnegaidītākajā brīdī.

"esam savstarpēji saistīti, " protams, šim piekrītu. Bet uzsvars uz - cienot otru, tai skaitā, cienot otra izvēles. Ja man būtu kādam jāmet cilpas, tad automātā es necienītu ne sevi, ne to otru. Bet bez cieņas es nespēju iedomāties pilnvērtīgas attiecības. (bez mīlestības varu, bet bez cieņas nevaru).
... un vienalga, kurā ierakuma pusē esmu.

Savstarpēji saistīti - jā, bet tas jau nenozīmē ka mēs vai mums kāds PIEDER...  
Pieder vienīgi bērni vecākiem un vecāki bērniem... un diemžēl tas arī ir samērā nosacīti...

Ka tur Raikinam vienaa prieksnesumaa bija?Tu mani cieni, es Tevi cienu, mees abi esam cieniijami cilveeki..manupraat cienja beidzas bridi kad otru saak kraapt, varbut pat milestiba nebeidzas, cienja gan

labi gan, ka es ierakumos nesēžu... dzīve ir pārāk īsa, lai es vēl par kaut ko karotu, ja tas ir "nekāro" pēc manis...  

Nevienam nekad nepiederēšu, bet būt kopā ar kādu gadus vai gadu desmitus labprāt