+sievietēm vajag īpašumā/iespēju regulēt lauvassirdi, citām muskuļu kalnu. Kuram vakara tā teiks:"Kadēļ Tu esi visu dienu darbā, un MAN nepievers nemaz uzmanības?!" Bet pēc divām dienām:"Anniņa aizbrauca uz Antāliju. Es arī gribu!" pie sevis nodomājot, tas gan..Anniņai Pēteris gan nopelna visam

vai vērts cīnīties, tas lielā mērā atkarīgs no tā, kādā stadijā ir attiecības. iepazīšanās stadijā - jā. pareizāk laikam būtu teikt, ka zināma neatlaidība vīrieti tikai pušķo.. ne vienmēr pirmajos randiņos atturība liecina par nepatiku, dažreiz tā var būt arī kompleksošana.. ja attiecības ilgst jau kādu laiku, tad cīnīšanās ir lieka un diezgan pazemojoša.. otru pusi tas tikai kaitinās.. vismaz man tā ir

Awars, tā var gadīties ja mājās tur "lelli... sekcijā" 

, sievietei vajag uzmanibu... ja neliekas ne zinis, tātad neiteresē.

un vīrietim nevajag?

Mílestíba jau ir jánopelna... tá pati atnak un pati aiziet... es nedomáju, ka to var kultivét... un cíņa man liekas tur ir lieka, bet ja nu tāda ir atnākusi, tad apliecināt gan man liekas ka ir vajadzīgs... ar nopietnām lietām jau itkā nejoko...
Bet tai pašā laikā man jau liekas, ka mēs vairs nemakam mīlēt... ir zudušas vērtības...

Varbūt ir jāsāk ar draudzību... Draudzība ir kā dzīva būtne. Gluži tāpat kā mēs esam atbildīgi par zvēriem, ko pieradinām, mums jābūt atbildīgiem par pieradinātu draudzību. Draugus nelaimē loterijā, īstas draudzības pamatā ir ne vien kopīgas intereses un labi pavadītais laiks, bet arī atbildība, ja draugam vajadzīgs Tavs atbalsts. Mēdz teikt, ka, nonākot grūtības, mēs visvieglāk atpazīstam īstus draugus. Ja redzi muguru, aizmirsti par viņu, ja sajūti plecu, zini – tas ir īsts draugs. Senie ēģiptieši teica: Lai saglabātu draugus, ir jāmāk piedot, Senaka piebilst: Es nebūtu Tavs draugs, ja viss, kas attiecas uz Tevi, neskartu arī mani, bet kaķis Leopolds mudina: Dzīvosim draudzīgi! Prātīgs kaķis, vai ne?

Nu neatradīsim mēs isto formulu... kaut gan formula varētu būt viena - labsajūta... ir vienkārši labi kopā būt... ir patīkami kopā būt... visam ir jābūt pozītīvam...

Lūk kašķu lapā arī laikam ir mīlestība... jo lielāks kašķis jo pozītīvākas emocijas...

katrs meklē to kas tam sirdij tuvāks... vienam kasķis, citam kas cits...

jā... bet kašķis jau ir rakstura īpašība...

kas ķivējas, tas mīlējas... kašķis ne vienmēr sliktākā īpašība... man sķiet nodevība, ir kaut kas zemisks.
cerams meitenes iemīlēs arī Oderixu ar visiem viņas niķiem stiķiem.

Manuprāt mīlestības atslēgvārds ir - iepriecināt. Ir taču feini sajust otra rūpes un aizgadību. Bet nesavtīgu!
  Kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, kuri no mums ko gaida vai prasa? Ar laiku sāk palikt smagi, vaine? Istenībā neviens nevienam un nekad un neko nav paradā. Un gaidīt tādēļ kādas lietas no otra, vai būtu gudri? Tā ir tikai katra personīgā izvēle darīt vai nedarīt kādam kaut ko. Te man iebildīs māmiņas-bet es taču viņam, visu mūžu, spēkus nežēlojot.. Bet arī tā ir jūsu izvēle cik, ko un kad.Kādi no senajiem teica, ka neviens upuris nav to vērts /izņemot Dievam/

awara runa labi izklausās.

man jau liekas, nodevība jau ir pie stabili izveidotam attiecībām, ja es pareizi izsakos... man personīgi ļoti traucē kašķigums... neviens jau nav ar otru cilvēku kopā tikai lai kašķētos un kniebtos... kopā esība tomēr ir kaut kas labaks...

Ja Tev patīk ka par Tevi parūpējas sieviete, pretim taču sniedz uzmanību, mīlumu... vai mēģini arī palīdzēt arī no savas puses ja tas nepieciešams.Tam jābūt abpusēji. Ja patīk saņemt, jāprot ari dot.

var jau arī teikt, kā awra, bet prieks un iepriecināšāna nevar būt visu laiku...
inga - Ja patīk saņemt, jāprot ari dot... es teiktu ’’jāpatīk’’ dot...

sanemt gan nav jāpatīk... to ņemam cik jaudas... ar sirdsapziņu drusku jādraudzējas čalīt.

nu redzi, Tu jau sāci kašķēties... da, mēs taču varam lietas saukt kādos vārdos gribas, bet galvenais jau ir kas ir zem šiem vārdiem...

Vēdās raksta, ka īstā laime ir dot. Rainis savukārt-"..Dodot gūtais neatņemams".
Kā saprast to, ka iepriecināt nevar visu laiku?! To nevar Žadjuks un cilvēks, kurš mēro un salīdzina sniegtā un saņemtā proporciju. Nelaimīgi ļautiņi, ziniet
Kādēļ tad Ieva zaudēja paradīzi? Šamā ieēda slīdzināšanas augli, nu ļa un la atzīšanas.