c zuze ja ir runa par malku tad to vinjsh dara arii noteikti sev ,netikai sievai...

geni...
vot lūdzu tagadiņ man paskaidro,kas mūdienās ir vecpuisis vecmeita          

Es pat nezinu, vai tādu teicienu mūsdienās ir vērts lietot. Vecpuisis un vecmeita, manuprāt, ir ar negatīvu nokrāsu, bet dzīvē viņi taču ir tik forši, tik intersanti . Nuuuus, var jau būt ka visi naf, bet tādi mani neinteresē    

K---tis ir pašpietiekams?

jo ilgāk dzīvoju pati par sevi, jo vairāk jūtos kā vecmeita    

es jau ar tik lillaa vien staigaaju...

Pazīstu vienu tādu, kurš par sevi to apgalvo... tiešām, iekārojams zēns, bet vientuļš, jo reizēm jauc pašpietiekamību ar pilīgu vienaldzību pret otru cilvēku un drausmīgu egoismu, un visatļautību... Bet pēc visiem parametries viņš ir pašpietiekams...

Labrīt vēl nemazgātie   Kāds beidzot pateiks-striktu formulējumu>kas tas par putni ,vai lopu>>Pašpietiekams?? Kā cilvis vispār varbūt pašpietiekams ... mums tak te it kā ir uzdevums-iet uz augšu /nemitīgi/ tātad -pats kods jau tādu herņu kā pašpietiekamību nemaz nepieļauj... ?    

domāju, cilvēks, kuram vinetne’ar sevi neav garlaicīgi... kuram viss ir... kurš ir apmierināts ar darbu... dzīvi... kurš nevienam nesaka "tikai tu mani padar’’iji laimīgu", vai ’bez tevis es nevaru dzīvot"... kuram otrs ir papildinājums nevis otrā pusīte...

Ko jūs tai vienatnei pieķērušies ?? Nu skaidrs skaidrs kapē pieķērāties- vientulim it kā ir vieglāk būt pašpietiekamam/ lai gan- muļķības tas viss/.

šķeit, tu jauc vienatni ar vientulību... bet tās ir dažadas lietas...

... pashpietiekams!... skaidri salasaams-pasham pietiek!... jaa,tads cilveeks domaas vairaak par Sevi,vai tikai par sevi... vinjam maz interesees otra pashpietiekamiiba,galvenais panjemt,izdariit,izbaudiit to,ko pats veelas,un cik veelas...    ..

Neko nejaucu-te jau viss ir sajaukts ... par cik pamatu nebija- cēlāt uz grimstošām smiltīm šo pašpietiekamības mājeli !:)

... es tajā būvē nepiedalījos... bet vienatne un vientulība man nav viens un tas pats. Tev ir? Tad man tevis ļoti žēl...

Pašpietiekams ir tāds, cilvēks, kuram obligāti nav vajadzīgs otrs līdzās,lai viņa dzīve būtu pilnīga. Tas nozīmē, ka viņš ir tikpat laimīgs viens pats, cik laimīgs var būt attiecībās. Pašpeitiekamam cilvēkam nav vajadzīgi citi cilvēki, lai viņš justos labi, viņam pilnīgi pietiek ar sevi. Pašapzinīgs ir tāds, kas zina savu vērtību, viņam viss kārtībā ar pašapziņu, spēj sevi novērtēt adekvāti un ir apmierināts ar sevi. Pašapzinīgs cilvēks var arī nebūt pašpietiekams. Patiesībā pašpietiekamu cilvēku ir ļoti maz.

Citējam žurnālus ... ?!

īsi un skaidri    

... pashpietiekams var buut arii ar otru liidzaas... vinjam attieeciibaas ir viss OK,bet ja kaa pietruukst-panjem no malas,un panjem tik cik vajag... lai justos pashtiekams pilniibaa...

Bet pareizi vien tur būs rakstīts... tikai es domāju, ka pašpietiekamība ir diezgan pārejoša parādība, ir brīži, kad mēs katrs tā jūtamies...

... pašpietiekams, nesapņo par nemirstību un viņam ir ko darīt lietainos rudens vakaros ... bet, nebūt tas nenozīmē ka rīt viņam pietiks ar to, kas ir šodien ...
Un kas ir maz / daudz ?? ... nav neviena ? visi visus iepazinuši ? Ak, dies’ ... kas še pat vien ir par krāsu mozaīkām ...