pašpietiekams cilvēks nav sociofobs. viņam patīk sadarboties, lai izdaiļotu savu esību. :)

... haijam... nedomāju,ka pašpietiekamam cilvēkam ir īpaša vajadziba un vēlme āriškigi " izdaiļot savu esību".
Tad jau viņš tomēr ir vienkārši pāvs-nevis pašpietiekams cilvēks!

kāpēc ārišķīgi? viss daiļums nāk no iekšām!

Geni... bet Karlsons taču zin ko viņam vajag, lai būtu pašpietiekams vīrietis... un vēl viņam vajag desmit tortes   

atļaujos pa reizei. paskaidrot 2-os vārdos nav tik 1-kērši.

Un tomēr, man tas ir pozitīvi tendēts, nevis negatīvi...

Ube, piekrītu- sen jau gribēju teikt, ka pašpietiekams tas ir tomēr pozitīvi tendēts vīrietis un ar plus zīmi uztverts no pārējiem!

sen jau te vairāki to arī ir pateikuši. :)

Pozitiivists ar nosaciitu piepildiijumu dziivee          

Ja pietiek, tātad gana. Tātad apmierināts. Tātad apstājies savā attīstībā. Tātad lēnām un neatvairāmi jau uz pretējo pusi lēnām lejā ripojošs.

ne visi, kas ir apmierināti ar dzīvi, ir apstājušies savā attīstībā. apmierināts var būt arī ar to, ka attīstās. savu aktivitāšu pietiekamība. objektivitāte situācijas novērtējumā.
man pavisam noteikti tādi ir tuvāki, nekā vienmēr neapmierinātie un nīgrie. :)

Ja atcerieties tostu "Lai mūsu vēlmes sakristu a mūsu iespējām", tad varbūt tā arī to varētu interpretēt.
Ja cilvēka vēlmes ir apmierināmas ar tām iepējām kādas viņam ir, tad kāpēc lai viņš nebūtu pašpietiekams?

<citazuze> nez vai saniedzot kaut ko un apstājoties, notiek ripošana uz leju.
Dzīvē tak viss ir pēc kārtas: māceklis, meistars, virtuozs, skolotājs... katrā fāze cita loma bet pašpietiekamība paliek, jo šim cilvēkam nevajag ārējās stutes un bikstītājus   

Apmierināmas vēlmes jau nav interesantas - mēs lopiņi tak vienmēr cenšamies kaut ko "grūtu "iegūt !

Piekritiissu citazuze ja apstaajas savaa attiistiiba, tad automaatiski ripo uz atpakall, leju, to lloti juutu savaa darba sfeeraa, i domaat ka priivaatajaa dziivee tas ar nav mazsvariigi, jo ja nekustini peleekaas ssuuninnas, lai izdomaatu ko jaunu, jautru, interesantu tad vots veidojas tas saucamais ’’pieradums’’ un tad jau seko kauts kas neiipassi labs! Un sseit jau vairs nav runa par areejaam stuteem un bikstiitaajiem!    

jā - ja apstājas nevietā, tad varbūt arī ripo atpakaļ. tikai - kāds tam sakars ar pašpietiekamu cilvēku?
un ir jau arī tā, ka tad, kad kāds būtisks mērķis ir sasniegts, kādu brīdi ir atļauts pagozēties tajā saulītē, tā teikt - nostiprināt pozīcijas. un tikai pēc tam ar jauniem spēkiem un prātīgi apdomājot turpināt savu ceļu izvēlētajā virzienā. nepārtraukta skraidīšana kaut kā vairāk ar histēriju un paniku asociējas, nekā izaugsmi.

haijama Jaatceras ka sauliite staav uz vietas kustaas zemeslode, tobiss mees!    
A taa nnemot nezinu kaads tam sakars ar passpietiekamu cilveeku, kaads ir Tavs formuleejums passpietiekamam cilveekam?
estragons citaa teemaa labi noformuleeja!    

par to te runājam jau kuro dienu un vairākkārt esmu jau teikusi. apnicis atkārtot. jebkurā gadījumā pašpietiekamu cilvēku redzu kā pozitīvo tēlu. cilvēks, kurš pats spēj uzņemties un arī uzņemas atbildību par savu dzīvi un savu lomu tās veidošanā.

šīs pašas diskusijas ceturtajā lapā ir mans viedoklis.

    Atvaino,darbadienaas lloti reti sanaak, palasiit diskusijas, darbs tomeer prasa savu!    
Bet mans domaat, ka lielaakai dallai cilveeku passpietiekams cilveeks asocieejas ar ko nebuut neiipassi labu! Iespeejams ka klluudos, veelos kaut taa buutu!
+1 par Tavu pozitiivo domu gaajienu!