man ļoti žēl, krot, ka par Tevis aprakstītajiem orgasmiem Tev citu nav bijis

bet domāju, ka Tu tikai mānies, turot glanci savam radītajam tēlam,
gan jau ir bijusi kāda, ar kuru ir bijis kāds augstāks pacēliens tuvāk debesīm, ne tik fizioloģisks

Nu jā, - nu žēl gan- bet tādu nieku dēļ jau Gaujā neleks :) Vismaz prieks, ka tev lieliska iztēle sakarā ar tiem garīgajiem O! :) Sievietes vispār ir ar iztēli apveltītas šad tad ..un ar prikoliem arī! :) Cik nav dzirdēts, ka jūsu dzimumam O mēdz uzkārties kā defektēts internets.. - un tad saldi krampji iekšas kņudina stundas trīs..vai arī nāk viens aiz otra bez apstājas- tikai atliek ieklepoties :) Ko tik netā neatradīsi vakara ziņās

Runājot par šeit izvērsto tematu, tad... kaisle un mīlestība nu pilnīgi divas atšķirīgas lietas, manuprāt... nu jā, dažreiz tā var pāriet mīlestībā, bet reti jau laikam... dažreiz kaisle piemetas uz cilvēku, kas nu galīgi nav ne pēc gaumes ne izturēšanās saprotams, bet... fiziskajā jomā ir kaut kas tāds, kas uzdzen trīsas un taureņus vēderā... varbūt nostrādā pretējo polu un slikto puišu efekts????... bet iemīlēties tādos jau nevar gan, ja kas...

Tuvāk debesīm, saki?? Vēl nav bijis - ja domāji aizdusu, sirds aritmiju un tml ķibeles, kas var mirklī paraut pie tēviem :)

krot, gan jau tas nenāk no vakara ziņām, gan tas iz Tavas pieredzes, malacis

knopite, sliktie puiši nostrādā vairāk jaunībā, kad prāta nav

nu ja garīgi debešķīgi ir tad, kad es izbolu acis salūta brīdī, tad ir bijis - kas ir, tas ir ;) Bet eņģeļu balsis dzirdējis neesmu - kas nav, tas nav

knopit, un, jā, reizēm un pat bieži kaisle paņem ar pilnīgi Tev neatbilstošu cilvēku.
Tā manai kaķenei, vedu kaķu laikā pie titulētiem un izciliem partneriem un vairākas meklēšanās reizes, un pie vairākiem katrā, nu nekā un viss, tad apskaitos, aizvedu uz laukiem padzīvot, ko tu domājies, tur viņa iemīlējās pirmajā sētas noplukušajā krančkaķī, un drīz vien vedu mājās ar veselu baru bērneļiem. Tā lūk

krot, kura salūta laikā?

>saulīte
kad par garīgajiem O sviestu kult, tad tu liela zinātāja, bet par salūtiem, redziet, viņai nekas nav zināms - tad acis tik bola :)

ok, ja Tev nepatīk vārdi tuvāk debesīm, teikšu savādāk, - tas ir tad, kad Tava garīgā būtība (kas ir kas vairāk kā Tu, kas krots šajā dzīvē, bet Tu kā Tevis augstākā garīgā substance) iziet ārpus Tava fiziskā ķermeņa un tur sastopt savu partneri, kas arī ir izgājis tur, notiek ne tikai fiziska, bet arī garīga saplūšana- un uz laiku Tava dvēsele nejūtas vientuļa, jo palielam esam uz šīs zemes vieni

ko gan no Tevis var saprast, kad pa nopietno, kad ne?
kā gan es varu zināt, kura salūta laikā krots acis bola?

Ja Tu visu izskaidro tik nepārprotami,
lai neviens nevarētu pārprast, kāds noteikti sapratīs citādi.

Man patīk vārdi - tuvāk debesīm - Teiksim labāk tā - O no O atšķirās - ir rāmāki un ir spilgtāki O, bet sieviešu O vispār ir apskaužami! Gan spilgtāki, gan ilgāki par maniem - token ir sajūta, ka jumts aiziet uz brīdi un sirds pamirst - viņai no kaifa, bet man no bažām- ka tik neatšauj pekas pavisam no laimes.. Bet tas, ko tu saki - iziet ārpus - tad pirms tam vajag kauko salietoties, lai tādi gļuki aptumšotu prātu veselīga seksiņa laikā..Ar visu cieņu pret tevi centīšos būt vismaz pieklājīgs un mana atbilde ir Nē - tā nemēdz būt.. tikai lasījis esmu, ka tādas lietas gadās klīniskās nāves brīdī - viens čoms arī stāstīja, ka esot ar interesi no istabas griestiem vērojis, kā šo atkačā, kad sirds apstājās - šis tiešām esot bijis ārpus sevis kādu brīdi

Piekritīšu krotam... kaisle un mīlestība ir divas dažādas lietas. Kaisle rodas jebkurā vecumā un pat varbūt no viena nenozīmīga skatiena... izlasīta vai dzirdēta vārda..pieskāriena, smaida... tā rodas..pazūd..atkal uzrodas u.tt.
Mīlestība rodas tikai ar laiku iepazīstot vienam otru, sarunājoties vai klusējot, esot kopā, mīlējoties, kad tevi saprot, kad jūties labi un patīkami otra klātbūtnē. Protams, gadiem ejot, mīlestības veidi mainās..vairāk cieņa, pieradums. Un tomēr... īsta mīlestība nepazūd un neizgaist, ja to abi nepalaiž pašplūsmā... tā ir jākopj un jāsaudzē. Diemžēl to ne visi vēlas darīt...

nejauc ar klīnisko nāvi, tāda ar man ir bijusi, bija feini, bet savādāk.
ok, pēc Tava Nē, es tāpat saku Jā- tā mēdz būt, un punkts. Katram sava pieredze, un tagad pavisam punkts.

ja man būtu jāsaka par mīlestību, tad piekrītu domai, ka lielu noslēpumu tur nav - specifiska ķīmija, kas liek idealizēt savu partneri iemīlēšanās laikā. Reāli tas ir tā - Vispirms viņa man šķita kā burvīgs, kārdinošs noslēpums, kas valdzina tikai ar acu skatienu, pat nepieskaroties - es viņu idealizēju turpat vai kā eņģeli un man tas ļoti patika - saskatīt šajā meitenē kauko īpašu, kas nostrādāja tieši uz mani visvairāk, jo citiem viņa likās parasta meitene - nekas īpašs, bet man viņa bija tāda vienīgā :) Mulsinoši forša! :) Un tad viss atkarīgs no šīs ķīmijas stipruma - jo stiprāka iemīlēšanās, jo paliekošāka ietekme uz smadzenēm.. Iet gadi, bet šis efekts neko daudz nemazinās - var tikai pabrīnīties - viņa joprojām šķiet valdzinoša, jo viņas tuvumā senā ķīmija atsāk darboties un atgriežas agrākā mulsuma sajūta - tas reizē ir forši, bet arī nemaz nav tik patīkami, jo liek man justies vājam un ir zināma atkarība no viņas smaida- man labāk patīk situācijas, kuras es pats ar smaidu kontrolēju nevis jūtos samulsis..Visa mīlestība atkarīga no iemīlēšanās stipruma - cik tas sākumā "iedeva" pa galvu, tik arī vēlāk būs sajūtami atkal un atkal

re, nerātnais, sagaidīju gan, sau-liii-te apmierināta smaida un dodas uz čuču

Saldus sapnīšus! :-)