lizettte... labi teikts, bet man pie tevis ir priekšlikums, a davai nokniebjamies aiz naida viens pret otru, scenārijs apmēram tāds - es Tevi satveršu aiz rokas, Tu man rokā iekodīsi līdz asinīm, es no sapēm atraušu roku, Tu izrādīdama naidu mani atgrūdīsi un pati no inerces iekritīsi gultā es Tevi satveršu gūlta un tu man niknā, bet klusa balsī teiksi - nu, radi, rādi ko Tu māki, radi vel, vēēl savas spējas... vēēēl..., bet es atbildēšu - še ņemi, ņemi mani visu, šē vēl, še mani bez pārpalikuma, paņemi visu, neatstāji manī neko... tad mēs abi piecelsimies, tu uzliksi kafijas kannu vārīties un paprasīsi man -Tev ar cukuru... ? būtu jauki, - es atbildēšu- mīļumiņ... un Tu smaidīdama pagatavosi kafiju, pavērsi spraugā logu un dzīļi ieelposi pavasarīgo gaisu... dzīve tomēr ir skaista un skaista ar šādiem sīkiem prieciņiem