Tā kā man ir liegta iespēja runāt Nāras diskusijā, ierakstīšu šeit, un tas nebūs par Nāru, lai viņa turpina čīkstēt, tas vairs nevienam nevar būt interesanti
Es par to vietā un nevietā mūždien piesaukto Raiņa citātu. Un tas skan šādi: "Savs ir tas, kas ir priekš cita. Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs, pastāvēs, kas pārvērtīsies". Nez kāpēc tās iepriekšējās rindiņas vienmēr aizmirst
Un ir jāsaprot, ka tas ir teiciens, ko nevar piemērot jebkurai dzīves situācijai. Tas ir konkrēts teksts, konkrētā lugā. Šajā gadījumā "Zelta zirgs". Luga tika sarakstīta 20. gadsimta sākumā, kad Latvijas neatkarības idejas vel tikai virmoja gaisā. Un Saulcerīte, kā zināms, ir šīs brīvās Latvijas simbols. Lūk, par ko ir teksts, nevis par to, ka mums katru dienu ir jāpārvēršas, lai pastāvētu.