krot... es runaaju par ko citu, bet Tu uztver peec savas saprashanas. Mana doma, ka sirds nevienam neprasa, kuraas attieciibaas ielikshu sirdi un kuraas nee.Tad jau buutu baigi labi, neviens nekad neskumtu un neciestu. Pats tachu pasaki, ka arii vienas nakts attieciibaas var buut sirsniibas. Un var buut neskaitaamas attieciibas bez sirsniibas, kaut ar praatu gribas, lai buutu otraadi. Tu visur saskati taas galeejiibas.

Kā jūs to rakstāt, tā es to lasu :) Ko nu es, es jau neko - lai nu kam, bet man nemaz nav tāda vārda vārdnīcā kā "galējības" :)

Jaa krot, Tev ir tikai pareizie vaardi, un pats esi dziives gudrs un Tava dziive droshi vien ir sakaartota un vienkaarshi lieliska. Ists piemeers uz ko tiekties neveiksminiekiem un neveiksminieceem. Zini visu kaa ir pareizi, kaa vajag, iists attieciibu guru. Prieks par taadiem cilveekiem.

Nu nezinu... viela pārdomām... Par sirsnību un sirdi... daudz maz ir skaidrs - katrs dara kā viņamir labāk... Taču atgriežoties pie tēmas - par vienaldzību...
Vai jūs pēc tās vienas nakts SIRSNĪGAJĀM attiecībām - pārdzīvosiet par to otru??? Vai jūs skriesiet uz pirmo svilpienu sniegt palīdzību, ja tā sirsnība ir bijusi pusgadu atpakaļ??? Nu varbūt ciniski, bet tas taču būtu smieklīgi...

>dimdari
Gribēji iekost, ja? :) Ja es būtu jūtīgāks, tad tev varbūt sanāktu :), es biku sadusmotos varbūt un pateiktu tev kauko nejauku :) Bet tagad man tādas domas pat prātā nenāk - tikai vienā lietā tev ir taisnība - man dzīve ir nevis lieliska, bet vienkārša :) Un es nezinu, kā es justos, ja viss būtu citādāk - varbūt tagad būtu laimīgāks? Bet varbūt tieši otrādāk? :) Ja tu pieminēji par piemēriem, uz ko tiekties, tad drusku taisnība tas ir - vajag tiekties no sarežģītā uz vienkāršo! :) Bet nepalikt tāpēc prastam :) Ja runājam par attiecībām, tad nekas te vienkārši neizdodas viena iemesla dēļ - tie cilvēki, kuri mums der, reti mums patīk! :) Un ja der un patīk, tad mēs paši nepatīkam :) Kam paveicas, tas arī dzīvo laimīgs :) ..vismaz tik ilgi, kamēr dzīvē kaukas mainās

Kurmja kungs, nu nav man pret jums tik dzilju juutu lai gribeetu kost. un vai ta pats savus zobeljus ar nepaklabini pa laikam

Ne vienmeer IR tas cits ... kad saki viss... domaaju taa ir visspareizaak.

>dimdari
Laikam jau tev taisnība - lepns neesmu - varu bez liela iemesla tāpat vien gan noskūpstīt, gan iekost :) Ja vienmēr gaidītu tikai dziļās jūtas, tad pusdzīvi saldējums vien jālaiza :(

sacīt viss vēl nenozīmē, ka sirdī mājo kāds cits... ir vēl daudzas situācijas, kad to pasakām.

Ja sirdī mājo jau kāda cita, tad tas ir kā Santabarbaras sērija. Lēmumu par šķiršanos objektīvi var pieņemt tikai brīdī, kad nav tās otras jau sirdī.

vairumā gadījumu, kad saka "viss", ir žēlums pašam pret sevi un dusmas pret atstāto.

Nevienmēr sirdī ir kāds cits, kad saki "viss"... ir arī tā, ka attiecības ir sevi izsmēlušas un saproti, ka nevēlies ar šo cilvēku būt līdzās ikdienā. Viņš/a ir palicis tev svešs, tu nejūti vairs emocionālo saikni ar šo cilvēku. Laikam vairumā šādos gadījumos cilvēki jūt vilšanos, tukšumu... Nemāku teikt kā tas ir, kad sirdī ir jau cits...

... bet sirdī citam vieta vispār neatradīsies, ja iepriekšējās attiecības jau nebūs sākušas iet uz grunti...
Sirdī..(ne gultā).
Gultā var arī atrasties...

Ai un galu beigās viss tāpat sastājas kā tam jābūt.
Nav divu domu, vienmēr ir risinājums.

Protams ka vienmēr ir risinājumi, viens piedāvā, otrs piekrīt vai atsaka tai domai un tad sākās neapmierinātība !!!!!!!!!

Hi, neapmierinaatiiba ir arii bez piedaavaajuma... Paraak maz dzirdeets, ka cilveekus ie APMIERINAATS.

Kas šodien pieņemams, tas rīt šķiet pilnīgi garām un otrādi.
Tāpēc jau tā ir dzīve, kurā nav pilnīgi visu nevaram saplānot.

Piekrītu krotam, ka ir žēlums pret sevi un dusmas pret atstāto, vien tās dusmas ar laiku mazinās..
Un piekrītu Ceturtdienai, ka viss ir mainīgs, arī pašos..

Ne vienmēr ir žēlums, dažreiz ir viegluma sajūta, kad saņemies un pasaki: VISS!

Piekrītu Dacyx.Bet pa priekšu pašam sevī ir viss jāpasaka.