Jā, vesto! Kāpēc Tev ir vajadzīgi pieskārieni un kāpēc Tu vēlies kādam/kādai pieskarties?

Enerģiju apmaiņa. Dots devējam atdodas.

Es no piekārieniem vispār atturos. (tas neatiecas uz intīmām attiecībām)
Ne visiem viņi patīk.
Es personīgi jūtos neērti, ja mani glauda, kutina vai sit

Pieskārieni ir viena no mīlestības valodām. Kam tā nav primārā, tam būs grūti izprast to, kam patīk ikdienišķā murcīšanās, ķeskāšanās, glāstīšanās ārpus gultas.

Bieži vien tā sauktā mīlestība ir sekundāra.
Un pieskārieni var sākt kaitināt.

Ja pieskārieni man tiek tikai gultā, tad... nē... tādas attiecības nav priekš amnis.
Man ar to ir stipri par maz.

dzele | 16.07.2013. - 20:04:17http://www.tauta.lv/
images-d/tr.gif... augsts stauss nu nevar tā vienā varda pateikt, ir jau arī cilvēki kam ir augsts status bet nav iedomīgi... augsts status varētu salīdzināt ar bībeles vārdiem ’’ kas nēsā dargas drānas un baznīcā grib sēdēt pirmās rindās’’

dimdari | 16.07.2013. - 20:12:58http://www.tauta.lv/
images-d/tr.gif... nej au mantā ir laime... es zinu tikai to ka es esmu viens no bagātākajiem Latvijā...
un kas attiecās uz augstprātīgim večiem, es vienkārši uzšāju pa tauri un saruna beigta... man vienmēr ir intresējis, kā cilvēks saglabā sevi, kad viņš visu pazaudē... piemēram, ir bijis augstā amatā un par kukuļņemšanu iekrīt... viss... kā tālak viņš mācēs dzīvot

vasara | 16.07.2013. - 23:06:38http://www.tauta.lv/ images-d/tr.gif... es esmu daudz strīdējies ar vasaru, bet lūk šeit es pinībā piekrītu... pieskārieni izsaka visu... no pieskāriena siltuma var saprast visu...

..taapatvien..-te vēl ir arī atraitņi/nes... tos neviens nav izbrāķējis un pametis.
Tiem otrs ir atņemts.
Jā, tie cilvēki ir nelaimīgi, bet nekur nav teikts, ka ar sliktu laulības pieredzi.
Varbūt pat ar ļoti labu.Bet kas ir nelaime, vislabāk zin tieši viņi.


Par pieskārieniem- manuprāt tie ir ļoti svarīgi, bet to, cik tie svarīgi, saprot tikai tad, kad to pieskārienu nav!
Tāpat kā daudz ko citu, novērtējam tikai tad, kad tas ir zudis.

Par to, ka šeit ir tikai nelaimīgie- noteikti nē!
Šis ir arī izklaides portāls, un kaut vai kā piemērs es, šeit biju arī tad, kad biju ļoti laimīga.

Par to, ka te tusē tikai nelaimīgie vai nelaimīgās attiecībās esošie, dzīves pabērni, žēlojamie nabadziņi utt.- pilnīgs sveits.
Te ir labi un jautri, te ir draugi ( kuri arī ārpus neta ir draugi), ar kuriem tiekos reālajā dzīve, bet te ir vieglākas iespējas " grupveidā" sakomunicēties un noorganizēties...
Un te ir atslodze smadzenēm no darba.

LZ Tu te biji jau pirms biji atraitne..tatad tapet Tevi ieraksittu nelaimigo kategorija

Nu sūdīgi gan, ja nevar pieskārienus novērtēt tad, kad tie tiek sniegti. Raganiņ, ne visiem tā kā Tev. Ne visiem.

vo vo, kā reiz spēj novērtēt, kad tie ir! UH!

... anks... pilnīgi pareizi, es te esmu mēbele 100 gadus jau!
Un tusēju arī tad, kad nebiju viena, un biju pavisam laimīga!
Tāpēc saku... nevajag uzskatīt visus tos, kas šeit tusē, par nelaimīgiem un vientuļiem un obligāti kādu meklējošiem!
Te cilvēki izklaidējas, atpūšas!


versij... es pieskārienus, mīļumu utt vienmēr esmu novērtējusi, nekad neesmu noliegusi to nozīmīgumu!
BET... kā redzi, te ir cilvēki, kas tos noliedz, uzskata, ka tiem nav nozīmes!
Ir, pat ļoti ir!
Pat dzīvniekam tie nepieciešami, kur nu vēl cilvēkam!

Tie noliedzēji pērk masāžas, visa veida..))

Kaut kur lasiju par tjipa eksperimentu-kaut kādā laboratorijā audzēja žurciņas, divos būros, ar identisku pārtiku, apgaismojumu, utt.
Vienīgā atšškirība bija tā, ka viena būra iemītnieces saņēma kopēju fiziskus pieskārienus(ņēma rokās, glāstija), otra būra iemītniecēm tas bija liegts.

Rezultātā tās žurciņas, kas auga bez pieskārieniem... izauga par daudz agresīvākiem radījumiem nekā tās, kuras bija saņēmušas pieskārienus.

Nu labi kad pieminēji to eksperimentu.Es tikai ne lasīju, bet skatījos to sižetu.
Tagad man skaidrs kāpēc brīžiem man prāts sliecas būt agresīvam.
Sievietei mīļus glāstu spēju sniegt.Tāpatās kaķiem suņiem ar.(runāju par paijāšanu)Taču lai mani čubinātu un glāstītu-labāk jau nē.Nejūtos kaut kā ne tā.

A man gan ir pavisam normāli, ejot garām vīrietim, to mīļi pačubināt, paglāstīt, pieglausties... Un gribu, lai man tiek tas pats... It kā- tāpat vien un ne par ko...
Bet ar mīļumu, ..

Un, sķiet, ka pēc glāstiem vienmēr esmu izsalkusi...

nu vesto varēju jau būt izaudzis no tā apčubināmā vecuma varbūt, viņam vēl ir saglabājusies trauma nobērnības, kad mamma un ome čubināja no rīta līdz vakaram un viņš nekur nevarēja aizbēgt

Ar tiem glāstiem- vai nu patīk, vai nepatīk...
Un, lielākoties, ir tā- kas patīk pašam, to arī gribas dot otram...
Un gribas baudīt... Daudz...