Vakar dzirdēju vienu teicienu un,laikam ,tam piekritīšu.Ja cilvēks ir greizsirdīgs uz otru pusīti, viņš viņu nemīl:)

         nemīl?? un kā tad nosaukt tās jutas pret to otru???

atkārtoju trešoreiz greiza -sirds ir vājiem cilvēkiem vai nu paši nedaudz piešmucējušies

Mīlot citus nevajag aizmirst mīlēt arī sevi... Jo mīlestība pret citiem sākas ar mīlestību pret sevi...

..:)) kas ir greizsirdība... ???   

Tas ir, kad moka sevi ar nedrošības un baiļu sajūtu, ka neesi labs diezgan tam otram. Un iztēlē rada sakāpinātas situācijas ar notikumiem, ko izveido pēc sava prāta un pieredzes ... tāds mazohisms. Un tiek vajāts otrs ar kontroljautājumiem, zvaniem un slimīgām aizdomām.

..:)) ar varu nebūsi mīļš,jādod otram pilnīga brīvība..:))   

Piekrītu

Greizsirdiiba iet roku rokaa ar nepilnveertiibas sajuutu. Ar neticiibu tam, ka esi miileets/a taads/a, kaads/a esi.
Ir laba graamata - sievietes, kas miil par daudz.
Secinaajums - akli un par daudz miileet ir kaitiigi pashaam attieciibaam. Vajag miileet, bet tomeer apzinaaties, ka otrs ir briivs cilveeks - tiesiigs brivi lemt, kas vinjam ir labaak un kaa vinjam ir labaak - dziivot, domaat un justies.
Ja to speej pienjemt - greizsirdiiba vnk nerodas..   

greizsirdība var rasties ari tad, ja esi mīlējis un ticējis un uzticējies vairāku gadu garumā, un pēc tam izrādījies, ka visu to laiku esi elementāri čakarēts, krāpts un aptaisīts.
nākošo reizi, ai, cik grūti ir vispār ticēt. katra reize, kad vīrietis teiks - es ar draugiem pasēdēšu, kā duncis ribās. nē, tu jau ļauj un neko nesaki, tās mokas jau tikai pašā, bet noticēt tikpat kā neiespējami...

bet līdz tai iepriekšējai reizei vispār nezināji, kas tas ir - greizsirdība. ticēji un mīlēji.

Greizsirdība ir -- šķietams vai reāls, vienalga -- privātīpašnieciskuma apdraudējums attiecībā uz citiem cilvēkiem, sākot, protams, ar iedomāto/iecerēto sievieti... Pazinu kundzīti, kas sava vīra dēļ bija greizsirdīga pat uz kaķi vai suni, ar kuriem lieliski prata saprasties viņas vīrs, kuru šī kundzīte vēlējās pārvietot tikai sev vēlamā/iedomātā virzienā: viņai vissvarīgāk šķita neapdraudēt savu ietekmi... Kundzīte pašapliecinājās/dzīvoja sev, piepildot un attaisnojot savu dzīvi, censdamās visiem parādīt, ka šis šarmanitais vīrietis un vīrs ir viņas visiem citiem redzamā ietekmē... Vīrs to redzēja, pacieta, ārēji reaģēja ļoti mierīgi, tomēr bija nojaušams, ka īsti labi viņš jutās pie savām bitēm dravā, vai medībās -- prom dabā, kas kundzītei vajadzīga nebij... Protams, tā ir tikai viena no versiojām, viena no greizsirdības izpausmēm.

kāpec noteikti privātīpašnieciskuma apdraudējums?
es jau gan esmu pieradusi, ka te visi tadi gudri un pareizi, runā ka no grāmatām. dzīvo kā pēc priekšrakstiem.

bailes no meliem. elementāri - bailes tapt piekrāptam. arī tā ir greizsirdība.
ne jau no tā ir bail, ka tas cilvēks aizies. un galvenais - viņš zina, ka sieviete nebaidās atteikties. bet viņš gan no tā baidās. ja sieviete uzzinās, kas notiek, viņa šķirsies sekundes laikā. momentā. tāpēc viņš melo, jo negrib no vinas iet prom. viņš grib sievieti krāpt, nevis pamest.

tas nav manas šodienas apraksts. vienkārši - tas ir viens no iespējamiem scenārijiem.

Spatifila, es neteicu, ka NOTEIKTI privātīpašnieciskums, bet tā ir viena no visnožēlojamākajām izpausmēm, ko esmu vērojis... Kundzīte savu vīru iedomājās sargājam kā suns vai kaķis netīšam dabūtu desas luņķi, ko vēl neviens neapdraudēja... Tam desas luņķim pašam piegriezās un apnika tikai pēc 15 gadiem...

ai dont knov.

Greizsirdība še daudz ir precīzi formulēta - neapmierinatība, neticība sev, jeb savām spējām... klasiskāk sakot mazvērtības kompleksi...
Iedzimts vai iegūts varu atbildēt - iegūta īpašība...
Kā? Varu pateikt. Visi zināt A. Maslow - vajadzību piramīdu... Nu tad tā ir KĀDĀ attīstības posmā traumēts DROŠĪBAS līmenis līdz ar kuru cilvēks ir kļuvis kādā jomā nedrošs, nepārliecināts... Kā tieši tas dzīvē izpaudīsies... tas jau vairs nav kontrolējams...

Greizsirdība ar privātīpašnieciskumu, manuprāt un tomēr, noteikti saistīta: pārspīlēts privātīpašnieciskums plus egoisms, abi -- vienpusēji prasībās: prasībās no tā otra pret sevi, pretējā virzienā -- kā nu gadās vai ienāk prātā. Tikko šī neatbilstība sākusies, elle klāt ne tikai otrai pusei, bet visām puse’m... :)
Ja greizsirdības pamatā negatīva pieredze, tad izglītots, no sevis prasošs, cilvēks kontrolēs ne tikai otru, bet arī sevi. Greizsirdība diez vai iedzimst: iedzimst izdzīvošanas instinkts: kā viena metiena kucēni un kaķēni cenšas tikt pie pupa, kamēr nav paēduši, -- kad paēduši, nomierinās. Greisirdība neliek mierā arī paēdušos.

Nu es jau to nenoliedzu, tik saku ka nerodas greizsirdība kaut kad, vai iedzimstot jau ieprogramēta... jūs analizējiet greizsirdību tikai attiecībā pret otru pusīti - dzīvesbiedru... Taču pamatā tā jau ir saskatāma sen pirms laulībām... tikai ar to atšķirību, ka iemīlējies cilvēks - greizsirdību attiecina kā lielās mīlestības daļu, bet patiesībā TĀ TAS NAV... Tā ir problēma, kura vēlāk traucēs dzīvot...

Ar greizsirdību saistīts jau minētais egoisms, -- vēlme piesaistīt visu uzmanību sev: bērnībās tāds izlutināts, pārspīlēti aptecēts mazulis grib savāk visu mātes uzman’bu, kļūst naidīgs un neiecietīgs pret visiem, kas, viņaprāt, traucē viņam šo uzmanību saņemt: greizsirdība ir pārspīlējumu virkne ar egoisma un privātīpašnieciskuma sastāvdaļām + greisirdīgā paša vājums... Protams, Ixxi, greizsirdība traucē dzīvot jebkurā vecumā... :)

Mariins, un Tu vispār nepieļauj, ka greizsirdīgs var būt cilvēks pilnīgi BEZ jebkādām EGOISMA iezīmēm???

Ixxi, pieļauju, tomēr šķiet, ka vēl neesmu tādu redzējis... :)