kādreiz bija nenormālā daudzumā šīs īpašības-tagad vairs itnemaz... un kur tas viss palicis???

Ļoti iespējams, ka tāds jau piedzimst...

Man tādas vairs nav...

Domāju, tās ir bailes, ka pievils uzticību... un stulbas iedomas- es, es un tikai es... ļaušanās iztēlei, lai dabūtu sev skaudrās sajūtas...

kkāda zināma sakritība tur varētu būt ra nepareizu realitātes uztveri-pirmkārt arī ar to ka cilvēks nepamana ka melo pats sev

Diezvai tāds piedzimst. Tās ir drīzāk audzināšanas sekas mazvērtības kompleksu apveidā.

No savas pieredzes varu teikt, ka, pavisam normālu čali, kurš gan pirms, gan pēc šajā jomā bija un ir normāls, sieviete ver pataisīt par tāāāāādu grizsirdības kamolu! un beigās pat pierādās, ka patiešām ir bijis pamats.

Jā, negatīvu pieredzi arī var pieplusot. Zinu puisi, kurš mājās sastapa savu mīļoto gultā ar priekšnieku. Sekas bija tādas, ka viņš kļuva slimīgi greizsirdīgs attiecībās ar nākošo partneri, kaut gan pamata tam nebija.

   nezinu ,gresirdīga esmu bijusi ,bet nekad neizrādiju ... a,tagad vispār pazudsi... ,ja nu vienīgi ,ja Mikija (mans suņuks) ielien cita klēpī ,tad gan esmu greisirdīga...    

rakstura pamatieziimes piedzimstot + audzināšana + pasha privaataa pieredze+ kaut kaadaa meeraa arii pasha riiciiba...    

un ko teikt kad Sieviete paliek pa nakti pie cita vīrieša un zvēr ka nekas nav bijis???

un pilniigi iespeejams, ka nav arii bijis   

Biju spiesta autobusā noklausīties telefona sarunu, kad sieviete kādas 5x atkārtoja, ka darbā tiešām bijusi sapulce tāpēc mājās būs kādu brīdi vēlāk, un, ka pašlaik tiešām sēž autobusā...

Cietuma režīms vai labas ģimenes attiecības? Prieks atgriezties mājās???

Katrs mees akcepteejam savu briivpraatiigo cietumnieka statusu... vai arii neakceptee...    

Un, ja viņa paliek pie draudzenes????   

Atkal jau sanāk iztēle un melošana sev. Domā to, ko vēlies domāt.

jā ,,stulbi vienmēr attaisnoties kur biji ,ar ko biji ... kur esi... un piesiet to kas nav...
man vienmēr rodas spīta sajūta...   un vot palik pie cita vīrieša un teikt ,nekas nebij...    

nu bet proootams

es domaaju, ka katrs iespeejamo situaacijas nobeigumu modelee, izejot no savas atljautiibas pakaapes un savas pasha riiciibas liidziigaa situaacijaa... taatad pie kaa nonaakam? Ka greizsirdis pats ir lielaakais kraapeejs, ja ne veel faktaa, tad nodomos gan   

Ja tās aizdomas bez pamata, tad jau var arī to darīt, atšķirības nav...    , man tā sanāk...

Uzticēšanās vai nu ir, vai nu nav... un nevar būt nekāds pa pusei... Bet ja nav... tad vai ir jēga turpināt? Ļooti daudzi privatizēšanu sajauc ar uzticēšanos... tāds kokteilis nekādi nevar labu nest...

... vai arī, ja nav greizsirdības, tad nemaz nav interese neko iesākt...