Te jautājums, cik katrs tiek galā ar savām morālām pohām un sirdsapziņu... ja tādas ir. Un ko nozīmē kopdzīve. Vai tā ir normāla dzīve kopā vai otra pakļaušana un kontrolēšana. Esmu pat pārliecināta, ka pēkšņā šķiršanās, tāpēc, ka bijis gadījuma sekss, un kaut kā tas uzzināts, ir vienkārši labs trumpis, lai piebeigtu attiecības.
Kaut kā lasīju diskusiju, kur vīrieši skarbi izteicās par precētām sievietēm, kas ielaižas romāniņos. Nu nevilkās man nekāda loģika kopā, neesmu pamanījusi, ka tas kādam būtu šķērslis iepazīties un pamīlēties un pēc tam... ar sūdainu koku
Pie tam arī domāju, ka tomēr daudz nosaka tas, cik ilga ir laulība. Ar gadiem mainās uztvere par šo lietu... Ja laiž pa kreisi, kad sieva gaida bērnu, tas tomēr pat manos rāmīšos neielien...