:))))))))
izlasīju hercoga profilā 3 dzīves prioritātes un līdzjutīgi nopūtos- ziedošanās citu labā, sekss, iespēja pašrealizēties
... ziedoties gatavais hercogs aizjāj uz sava rumaka aiz trejdeviņiem kalniem pie izslavētas daiļavas, tālajā ceļā domu domas izdomājis, iekarsis un sakarsis, kā lec no zirga, tā aizmiglotām acīm iekrīt daiļavas skavās un pēļos-sekss ir noticis, hercogs pašrealizējies... ;)
un tikai vēlāk, kad spriedze ir mazinājusies kungs atskāršs, ka daiļava nemaz nav tik daiļa, ka svara kategorija nepareizā, ka gadu skaitlis mānīgs
bet ko darīt padarītam, atliek vien norīt mieles un rakstīt Tautas karalim depešu -kāpēc sievietes melo ?;)
Hercog, lai nākamais gads tev ir krietni veiksmīgāks :)

Anita51, -- prātīgi un loģiski saki par braucēja cerību -- kā paralēlo mērķi -- uz seksu. Konkretais puiša pasākums sākas ar pašrealizēšanos, -- garantiju nekādu, bet ari darīt īsti pašam... nav ko. Aizbraucot pie kandidātes, kas tālu dzīvo, vispirms ir iespejams no kandidātes gūt ievēribu, ka uz attiecīgo tālumu kāds ir atbraucis. Faktiski, kad meietene sarakstija savus sapņus, braucējs nepamanīja, ka tobrīd viņa atļāvas uzrakstīt da jebko, jo ikdiena dāmu piežmiegusi. Pašai jau arī... mazapskaužami, -- Šķirtenis ar naudas daļu irei drošī vien īpaši negrib dalīties, -- spelējas ar barterprasību seksā, -- arī ikdienas vajadzības ne vienmēŗ mērāmas naudā... Nabadzība provocē izmisumu.. un rosina arī iztēli... Un damai jau liekas vienkārši -- no tik liela attāluma tumsā paspidēšu ka jāņtārpiņa dupsis: tāpat neviens neatbrauks, bet... re, šim iespējams patikamo ar lietderīgo/izdevigo apvienot... Piebrauca, aplauzās ar savu vāju iztēli/pieredzi, un -- uzbrauca nelaimīgam sievišķim pēc tam, kad aizbrauca... Ja eksperimentē, tāmē arī zaudējumi jāparedz...

Ai, nu ko maazjoties... sievietes tak nemelo... vinjas vienkaarshi ir nosleepumainas un shad un tad tikai iejuutas fantaazijaas.

Sievietēm ļoti patīk pārsteigumi - ne tikai saņemt, bet arī tos sagādāt vīrietim :) Ja ne citādāk, tad ar vismaz saviem patiesajiem gadiem vai ar patieso izskatu :-)

Nu bet ja nopietni-tad kā?
Satiekas ’uz tumšo?"
Ne foto (vairākas protams jāredz), ne sarakstes (ilgākas)..nekā?
Tā pa taisno... brauc šurp, ņemšu pretī, da jebkāds tu esi?
Un no otras puses tas pats-"braucu pie tevis, da uz kuru ka vai zilupes nomali..un man vienalga, kas tev smadzenēs, un kāda izskaties?
Nu var kaut ko samuldet vienā, divās vēstulītēs..un vienu 10 gadus vecu fotku parādīt...
Nu bet tak pārliecinieties drusku!!!!!
Jeb tādam solim smadzeņu par maz?
Jeb seksa bads tik liels?

Ak mēs nabaga sievietes..., nabaga vīriešu muļķotājas..., ko gan mēs šeit visi vēlamies, un ne tikai šeit, bet reālajā dzīvē, cik tie vīrieši ir balti, godīgi, un, ko tad šeit vēl meklējas, vai, tad nē???Ja, jebkura viņa, vai viņas dzīvē viss būtu kārtībā, tad, tak mēs šeit nebūtu... !Gadi, kg, un, kas vēl ne, bet manuprāt jebkurās attiecībās ir vajadzīga tā dzirkstelīte, tiešām kāds te, Bondu" vēlas tēlot, un citi vainīgi.

Neizlasīju visu, bet šo gan:

"hercogs007 | 20.12.2012. - 21:27:43[img]http://www.tauta.lv/images-d/tr.gif[/img]

ne jau par smukumu runa bet par to kapec jamelo.Likties gulta neviens nepiedava piro reizi"

Nu kas gan tur slikts ja vīrietis atbrauc apciemot ... ( varbūt pat ar puķēm, tortīti un šampi). Forši! Vai tad labāk gadiem sarakstīties un tā arī dzīvē netikties?
Es arī esmu gājusi ciemos... un redzējusi ka vīrieši labākajos gados dzīvo pie mammām, komunaļņikos utt...
Es esmu PAR tikšanos dzīvē! Malacis puisis. Nu kas ka aplauzās. Lai tik kustās nevis sēž virtuālajā tautā!
Hercogs, dod ziņu kad savu Princesi tomēr atradīsi!

<.Likties gulta neviens nepiedava piro reizi" >-šitas mani sasmīdinaja.

..nu nee..feebe... tas nu gan garām!
Vai tiešām nav žel velti izšskiesta laika?
Un nepatīkamas sajūtas pieredzēt ir vēlme?

Es arī neesmu par gadiem ilgu saraksti...
Bet uzskatu, ka arī īsā sarakstē ja vēlas un prot, var pietiekami atkost otru cilvēku!
Un paprasīt reālas fotkas jau nu pavisam noteikti!
Ja patīk..tad uz priekšu!
Un nekādas sarakstes nav vajadzīgas!

Bruuka, nu nekaa smiekliiga tur nav... ja nepiedaavaa, tad nav jeegas uz taadu randu puceeties, savu laiku tik veejaa palaist... es tocjen raudaatu!

"Likties gultā neviens nepiedāvā pirmo reizi, " tā laikam bija domajis Hercogs.

Neviens? Neviena? (Nepiedāvā pirmajā reizē?) Savādi. Pilnigi droši zinu, ka nav tā, ka "neviens" un "neviena" -- nepiedāvā vai necenšas, vai abpusēji nevienojas. Nav taču tādu likumu, kas neļautu seksot arī pirmajā tikšanās reizē, -- īpaši, ja satikušies dzīve pieredzējuši dāma un kungs. Cik pašam zināms un apkārtne manits, pietiekami daudzi tādi pirmrandiņu sekši bijušī pat labāki -- visās vēlākajās attiecībās -- par tradicionalajiem ievadiem. Kāpēc tādi aizspriedumi? Ir gadijumi, kad tiecies vairākas reizes un, jo vairāk uzzini, pamani un saproti, jo mazāķ gribas seksi, -- gadās pat, ka esi ieguvis jaunu labu paziņu, kas der daudz kam kopēji patikamam, bet ne seksam... Nav taču standartu... vai tomēr -- tomēr ir?

)

Nu bet sarakste tak ar prasa laiku. Un neticu, ka vēstulēs ar svešu cilvēku kāds ir baigi patiesais.
Var tak uz pusstundiņu padzert kopīgu tēju ar rumu un tad jau daudz maz ir skaidrs vai vispār ir vērts ko turpināt.
Kā saka autors:
<.Likties gulta neviens nepiedava piro reizi"

Laikam, Marīn, ir tā, vienu cilvēku iepazīstos, viņš sāk patikt arvien vairāk.
Turpretī citu iepazīstot, vairs negribas uz to pusi skatīties.
Nu tad tam otrajam variantam jālec gultā uzreiz, kamēr viņu neiepazina, citādi tā arī nodzīvos visu mūžu bez seksa.

... viss, es jau raudu!

..par seksu pirmajā randiņā runājot-man tāds sekss pirmo reizi ieraugot cilvēku, pārauga lielā, lielā mīlestībā..un 21 gadu ilgā laulībā"līdz nāve mūs šķīra"..

Kā atbrauca... tā palika.
Ar pirmo nakti.

Bet runājot vispārīgi, pilnībā piekriītu mariina teiktajam-ja man to seksu ar attiecīgo cilvēku negribēsies jau pirmajā randiņā, tad 100% zinu, ka man to negribēsies nekad!
Un... visticamāk otrā randiņa nemaz nebūs... jo būšu sapratusi, ka man tas vīrietis neinteresē...

LZ> piekrītu. Bet ir arī tā ka pēc 1.čik-briki... galvā noraujas stopkrāns... un negribas ne vairs kopā braukt uz Parīzi ne vispār saprast to cilvēku. Tāpēc sāku domāt... ka vai tik pareizām nav tā lēnāk - sākt ar Karību salām vai kaut kā tā.

LZ7, ir cilvēki, kuriem vispār nedrikst teikt/uzticēt patiesibu, -- tos gan ne vienmēr uzreiz izdodas diagnosticēt: neatkarigi no dzimuma, -- bet, ja nav isespējamsno tiem izvairities, sevis un savējo pasargāšanas dēļ, jaizmanto visu lidzekļi, kas tadu līzpilsoni neitralizē, bet -- protams -- nenogalina. Pietiekami biezī tā gadās ar uzlukotas un citādi labas, pat lieliskas meitenes/dāmas māti vai tēvu, vai -- vecākas paaudzes dzīvotturpināšanā -- meitu vai dēlu: radiem, kuri svēša vīrieša apdraudēto, viņuprāt, gribēsies sargāt. Cits gribēs saglabāt savu vietu uz manibas lokā, cita nobisies par -- varbut -- atņemamu mantojumu, pat tad, ja reāli pat nebutu, ko atnemt... ) Nepaveicies tiem, kuri tādu ieskatītie nevar paņemt sev līdzi, jo nav, uz kurieni... Tie, kam ir savs kaktiņš -- stūrītis, zeme, dzīvoklis, nams -- iespējas saglabājas...

Gadās jau visādi, tomēr man jau liekas, ka vispirms tā dikti jaiepatīkas vīrietim un tikai tad gultā jālec.
Jo pirmajā iepazīšanās dienā nemaz jau tik dikti viens otrā nav ieķērušies un, ja ielec gultā bez īpašām simpatijām, tad visdrīzak, ka turpinājuma nebūs.

Ak... vai ta nav viena alga, ... pirmais, otrais vai arii peedeejais ir tas randinjsh ar to seksinj... forshi ir, ja vispaar gribeeshana rodas, taatad dziivs ir cilveeks un ar vinju taa dziiviiba notiek.
Nav man dziivee traapiijies ne pirmo randinju seksinjsh, ne arii vienas nakts seksinjsh... bet es nevaru teikt, ka reiz varbuut ar nebuus, veel jau dziive nav beigusies. Man domaat, ir baigi forshi, ja tas ir bijis neaizmirstams un lielisks un, ja tas ir taa, tad tak nevar buut nekaada shkjirba, vai tik tam mirklim vai visas dziives garumaa tas baudaams... kad tiks piedziivots, tad arii skaidrs taps.

Man gan ir bijis visādi, gan tā, gan šitā, visi varianti..., tāpēc varu salīdzināt un secināt. Nav tur nekas labs no tiem vienas nakts piedzīvojumiem, ja nu vienīgi tad, ja cilvēkam nekas cits- labāks nav bijis, tad nu jāņem par labu jebkas.