Dyna, es veikalā pat zeķu krāsu nevaru vien izvēlēties. Tu gribi tā uzreiz... ij ērzeli, ij lai dvēseles dzied... Piestrādāt vajag, metodiski... ar pļāpāšanu Tautā... diez vai klāt kāds pienesīs...

Micīt, es te atkal pieminēšu to sunīša aprakšanu , tur jau ir tā lietiņa, ka nepietiek tikai ar to, kā ierakstīt savā profila aprakstā par vēlēšanos iepazīties un sniegt visus vēlamā partnera parametrus, tas arī patiešām tad ir jāvēlas. Un tad nu nebūtu, domājams jāraksta, ka saitā nav iespējams satikt savu cilvēku, jo šeit sakarīgu nemaz nav. Katrs taču pats sevi uzskata par pilnīgi normālu un sakarīgu, tātad to sev sakarīgo cilvēku sastapt šeit nevarētu būt nekādu problēmu, ne tā?

Recepte:
1. Noņem ķieģeli pie profila
2. Atsaucies aicinājumiem uz randiņiem
3. Ejot uz randiņu nedomā katreiz, ka tas tavs princis un būs "līdz nāve mūs šķirs"
4. Baudi sarunas un pavadīto laiku ar katru satikto vīrieti, nevis iedomāies to uzreiz par brūtgānu.
5. Starp visiem gan jau kāds būs tīkamāks par pārējiem...
6. Vīriešiem nepatīk tās, kas uzreiz met cilpas kaklā...
pietiks pagaidām...

Dyn, nevis tikai jāvēlas, bet jāmeklē, jākontaktē, jāsatiekas u.t.t. Un, nu, piedodiet, bet jebkuru mantu mēs izmēģinam lietošanā, izvēlamies... Tad kas tā par liekulīgu muldēšanu- es tā svētā un taisnā(kā zirga loks), es jau "nesportošu", es uzreiz dabūšu to, ar kuru dvēsele dzied... man nebūs sex, man būs mīlēšanās... Nu, ziniet, bērnudārzs...

ube

Mic un Ube, es tak nevienu brīdi, ... pagaidām, neesmu izteikusi domu par to, ka uz šo brīdi vēlos ar kādu iepazīties... esmu pietiekoši vēl pie sajēgas, lai apzinātos, ka jebkāda veida attiecībām ar vīrieti, neesmu gatava, jo nevaru uzņemties atbildību par saistībām. Bet ticiet man, ja es sapratīšu, ka ir pienācis šis brīdis- vēlos iepazīties!!!, tad tas arī notiks un ne vienu reizi neviena no Jums abām, no manis nav lasījusi un arī nelasīs, ka šeit nu nav iespējams šo savu cilvēku satikt... nav neiespējama dzīvē nekā, ja patiesi to vēlas ar apziņu... nav šķirbas nekādas, kur tā iepazīšanās notiek- reālajā dzīvē vai šeit saitā. Ja es ziņošu šajā saitā par vēlēšanos iepazīties ar sava profila palīdzību, tad es to arī izdarīšu, neatkarīgi no tā cik pussimteņi man būs aiz muguras! Es patiešām zinu kādu cilvēku sev gribētu just blakus, uz ko citu es arī neparakstīšos... vai nu visu, vai neko... tā pa bišķītim man nepietiek!

Es patiešām zinu kādu cilvēku sev gribētu just blakus, uz ko citu es arī neparakstīšos... vai nu visu, vai neko... tā pa bišķītim man nepietiek!

Atkal jau... Jums, redz, pietiek, man nepietiek. Kā Tu zini, ar cik "mums" pietiek? Kāpēc Tu domā, ka kādam citam pietiek ar bišķīti? Kāpēc Tu domā, ka "mēs"(nezinu gan kuri tie mēs) nezinam, ko gribam? Varbūt tieši tāpēc, ka zinam, meklējam un sameklējam?

Micīt, es nevienu brīdi neesmu domājusi par to, cik Tev pietiek vai ar ne, tas nu patiesi ir tikai Tavējais , par to nu es nespriedīšu gan, tā kā nesaceri sacerējumus par manis izteiktajām domām, lasi to ko izlasi, nepiedomā neko klāt!
Es varu atbildēt tikai par to, ko pati varu uzņemties, ar mazumiņu man nepietiks!

Tad kur slēpjas tā sāpe par iepazīšanos???

dyna, Tev neienāk prātā doma, ka lai dabūtu to daudzumiņu, nāksies sastapties arī ar kādu mazumiņu? Vai, tiešām, Tu domā, ka tā uz sitiena, tas daudzumiņš no gaisa nokritīs?

Tā deklarējas, tā deklarējas, kā tāds staigājošs GOSTs. Tik nevar saprast-priekš kam tas viss.

Tā... sāks atkal no gala... gribēju ar visiem parunāt, kur ir tā problēma, ja cilvēks vēlas iepazīties, bet gadiem ilgi to nav spējīgs izdarīt? Šī doma man ienāca prātā, lasot iepazīšanās portālā atklāti izteiktās atklātās vēlmes, kuras atklāti netiek piepildītas gadiem... mani šī lieta satrauc, jo domāju, ka reiz radīsies vēlēšanās uz iepazīšanos... o, moins.

Aizdomājos - kas nav sastapies ar mazumiņu, vai vispār spēs novērtēt to daudzumiņu.

Vēl saprastu, ja gadiņi 20... bet pēc divām laulībām vēl tādiem grāmatu tekstiem... visu vai neko... Izskatās, ka neko.

Bet, dyn, pēdējos tekstus tak Tu skaidri latviski tā kā par sevi...

Micīt, par to, ka no gaisa nekas nenokrīt, tas ir pats par sevi saprotams, ir jāsāk pašam ar sevi, tas nu ir fakts. Ja es patreiz jūtos slinka jaunu attiecību veidošanā, tas nevar būt par iemeslu, ka nav uz pasaules cilvēka, ar kuru es kopā varētu justies patiesi labi... šis cilvēks noteikti ir, tikai mans slinkums un nevēlēšanās arī ir par kavēkli.

Redz, normāls vīrietis jau arī Tevi izvērtēs, vai būsi daudzumiņam, vai pietiks tikai ar mazumiņu...

Ube, manuprāt varētu būt tieši pretējs skatījums... ja dzīvē reiz ir satikts tas visumiņš, ir neiespējami samierināties ar mazumiņu.

Lai saprastu, ka tas ir visumiņš, paiet laiks un iepazīti mazumiņi. Maģistru bez bakalaura ar nevar dabūt...

Ā, nu bet ja saki, ka jau zini kādam jābūt, tad būs traki, jo visus salīdzināsi ar kādu bijušo un neviens neliksies gana labs.