Nē, nu trakiem takš toč pieder tā pasaule... var jau mēģināt pa sētu spacierēt šurpu turpu ar to šmucspannīti, vai speciāli skraidīt pakaļ busiņam... vienu dienu tak tas šoferītis man sāks pievērst to uzmanību, varbūt pat sāks pakavēt reisa laikus, lai beidzot es sāktu viņu gaidīt tai pieturā piebraucam, savas minūtes 10
. Var jau arī sākt ampelēties pa māju, tā īpaši skaļi, vakaros traucējot kaimiņu mieru... it īpaši tais naktīs, kad dežurē kāds labi iepaticies policists
.
Bet es tik domāju vienu, ka nesanāk kāda ziepe
, jo ej nu iestāsti visiem, ka es tikai virinu pasauli vaļā!... Atbrauks vienu dienu stiprie zēni un iebāzīs mani trako mājā, baltajā līgavas kleitā ar šleipīti uz dupša, garo piedurkņu mezglā.