"vai ir vērts lieki dzesēties un teikt šo nodrillēto frāzi, ja patiesībā nav nekādas nožēlas."(c.)

droši vien, ka lieki dzesēties ir lieki, bet ko ežagalva šeit vēlas no sarunas biedriem?
Vēl vienu apliecinājumu, ka "lieki dzesēties ir lieki"? jeb universālu recepti, kā noteikt, ka nožēlotājs tikai dzesējas? jeb zāles tam, kurš tikai dzesējas (līdz nākamajai reizei)?
"katrs ir pelnījis vēl vienu iespēju, ja vien nožēla ir patiesa" (c.)
(droši, ka vēl 1-nu iespēju arī pēc 10-ās nožēlas?)

bet ja nopietni(-āk), es tomēr balsotu par ticību cilvēkam (ja vien stāsts nav par slimībām, atkarībām) - varbūt nožēla kļūst patiesa pēc 3-ās nožēlas (kāpēc ne?)