Ezits, tikko sāku dzīvot Scotland, man tas vietējais < sorry > izraisīja nesapratni, to viens otram dāsni liek priekšā ik pa brīdi. Sākumā biju apjukusi, nu jau pieradu, bet pati to lietoju reti, cenšos neradīt situācijas, kurās man būtu šī atvainošanās jāizsaka. Latvieša cilvēks pēc būtības ir viensētnieks, mūsu mentalitāte vēsturiski nav pieļāvusi liekvārdību jūtu izrādīšanā, tādēļ arī izturamies ar lielu nopietnību izjūtu izpausmei vārdos.
Zelta vidusceļš tiktu atrasts, ja cilvēks vienmēr piedomātu pie saviem diviem solīšiem, kuri sperami uz priekšu. Bet tā diemžēl dzīvē nenotiek, bieži emocijas ņem virsroku, izgāžot to žulti, kura vēlāk lūdz pēc piedošanas vai nodarot kādu pāridarījumu, kurš mīkstināms ar nožēlošanu. Dzīvojot pārāk strauji, neatlicinot laika pārdomām- mūsdienu reālais cilvēks.