cik nu es no tās pasaules saprotu, tad pārsvarā dzīvojam kaut kādās ilūzijās un pārliecībās par sevi... un dzīves jēga/mērķis jau ir visa mūža garumā taustīt taciņu uz savu patieso būtību...

kā pieredze rāda, tieši brīžos, kad šī pārliecība ir visstiprākā, esmu bijusi vistālāk no būtības - atnāk mirklis, kas pagriež visādus pieņēmumus maķenīt no citas puses un parāda, kur veicamas korekcijas... tā ja... (arī apkārtējos to novēroju)...

man raadaas, ka es liidz saveejai nemuuzham netikshu - katru dienu kautkas jauns paraadaas, kaads shkjeerslis uz patiesiibu

anksunnamuna | 06.12.2011. - 12:56:32
tam nu es neticu, pat neredzot nu ne kādi neticu..

Par šo laba filma "Tauriņš un skafandrs"

inkognitoo- par ko -par sho.

Tie, kuri spēlē lomas, iedomājas, ka noteikti visi spēlē. Tāpat kā tie, kuri melo, apgalvo, ka melo visi.
Esmu vienisprātis ar Junonu 06.12.2011. - 12:43:06. Mana dzīve ir sakārtota tā, lai varu būt saskaņā ar sevi un savām mātes, vecmāmiņas, mīļotās sievietes, meitas, padotās, tiešās priekšnieces un visām citām attiecībām. Bez meliem un izlikšanās.

Akurāt piekrītu Junonai, par lomām.Un Versijai.

kaameer muusu sabiedriibaa neienaaca nolaapiito moderno psihologu murgi, neviens nepraatoja par lomu speeleemvinja dziivee, dziivoja raatni, kaa sanaacaa, tagad uz katra stuura apskataas, kuraa lomaa ieleecis...

Meitenes, nu kā tad tā? Jūs arī tik paštaisnas Junonai piekrist nav labais tonis

:))Es te drusku par nolāpītajiem psihologiem.Man arvien, smaidu izraisa, lai ar kāda ķibele būtu gadijusies, sižeta vadītāja, dikti svarīgā balsī piebilstais-un tiks sniegta psihologa palīdzība:)).

puro, par daudz ko - gan par to, ka redzam dzīvi/sevi/citus sev pierastā rakursā un peņemam to kā vienīgo patiesību, gan pat to, ka "gribu būt taurenītis, bet esmu zilonītis", taču mūsos ir resursi un iespējas just/radīt/darīt/būt tam, ko patiesi vēlamies, gan par daudz ko citu - par vērtībām...

indra-man liekas, ka tie psihologi radaas no taak, ka nav vairs normaalas gjimenes, kas savaa starpaa sarunaajas un izrunaajaas un paaudzhu saikne arii pagalam, nav kam padomu prasiit...

inkognitoo..vispaar es jau kaadu laiku taa besiijos, ka ... ai neko.

Puro, ko trako? Pasēdi un pagaidi, kad dvēsele tevi panāks

Tas no sērijas:baltie ar džipu traucās pa Āfriku, vietējais palūdza apstāties. Šiem par lielu izbrīnu nevis pačurāja ceļmalā, bet apgūlās uz tā paša ceļa.
Baltie vēlāk prasa: "Kāpēc tu tā darīji?"
"Mēs tik ātri barucām, ka mana dvēsele netika man līdzi - nācās to sagaidīt"

inkognito bail, ka no sedeeshnanas nesaaku olas deet.

ezit... tas par saujutam brižiem gribas lidot... bet nevar pat paiet..

puro..un galvenais, ka mēs tagad tāda paša psiiiiihalogu stilā varam pamuldēt..
vai nav vienlaga kā ko sauc lomas, izsturēšanas, attieksmes..
visu laiku cilvēks ir pats..ari tad kad izliekas..jo vinjs jau izliekas..ne kāds cits vinjs vietā..

un ari te cilveks ir pats ari muzigi apspēleta tēma ka neta tads, bet reali citads.
NE ..nav citāds ... tas ir vinjs patc..pat ja ir kukū..ari patc visu ar kukū

anka -es, piemeeram, reaalajaa esmu taada pati, tika muldu mazaak un vairaak klausos...

Es savā paštaisnumā domāju, ka daudz vienkāršāk ir dzīvot, tā, kā gribas, tā kā patīk, tā kā ir labi, nedomājot par visādām dvēseles gaidīšanām un panākšanām, jo dvēsele ir manī, man viņa nav jāgaida Savukārt, ja grib izlikties briesmīgi gudrs, erudīts un kāds tik ne, tad vajag parādīt, redz, es skatos tādas filozofiskas filmas, lasu bezgalsmalkas grāmatas par dvēseļu ceļošanām, lomu spēlēm, vēl neviens nav piesaucis Kastaņedu, kā tad tā? Tāpēc jau tie psihologi dažiem ir vajadzīgi, ka pats samudžinās tā, ka vairs nevar atmudžināties atpakaļ Patiesībā viss ir ļoti vienkārši.

anka- jaa, tauta ir psihologs -par velti..

Puro, katrs jau atrod savu " dvēseles sagaidīšanas" metodi...