Būs pagarāk, bet tāpēc ne mazāk patiesi, vai tomēr - nepatiesi...
06/12/2011 09:02 | Diskusija lasīta 4484 reizes
UN PēCTAM, KAD VIņI IR PADARīJUšI VISU, ko darīja, abi piecelas sapūderējas, iesmaržojas, sasukā matus, apģērbjas un tā soli pa soli, atkal kļūst par to, kas viņi nav. ( Hulio Kortāsars)
Kas zina, kurā brīdī viņi bija patiesi ? Varēja arī šo teikumu rakstīt otrādi. Bet ļoti labi teikts. Mēs jau bieži vien nezinām paši, kad esam, kad tēlojam.
00
06/12/2011 09:10
olivia, man arii patika, nu ljoti aizkjeera pie sirds, padomaat arii prasaas .
00
06/12/2011 09:22
Pie zināmiem nosacījumiem, jā, piekrītu. Un... ļooooooti priecē tas, ka viens otram viņi ir īsti
00
06/12/2011 09:36
protams, ka mums katram visu laiku ir it ka "jāizspelē" visādas lomas..te mamma, te meita, te kolēģe, te draudzene... miļāka, sieva... un katrā esam citādi..UN??? life is life.. varbut vispatiesākais esi sežot vientulibā uz poda
00
06/12/2011 10:31
Anksunnamuna, varbūt Tu tomēr pārspīlē par vientulību, sēžot uz WC poda? :) Tā vientulība taču atkarīga no sienu biezuma un fona klusuma, -- vismaz vairākdzīvokļu mājās.
Labi pateikts... vienkārši, patiesi un tā, kā jau tas dzīvē mēdz notikt - "atkal kļūst par to, kas viņi nav" ... smeldzīgi!
00
06/12/2011 11:28
un kas gan tur tāds smeldzigs vai slikts... ja mēs visu laiku daritu kā gribas, ko gribas, kad gribas... kas tad notiktu???? haoss un anarhija..nekādas kulturas..
00
06/12/2011 11:29
Jā, protams, pēc tam, kad viņi ir baudījuši divvientulību, saplūsmi, atdošanos... viņi kļūst par tiem, kuriem ir jāpilda citas dzīves lomas..loģiski... un kļūst par" aktieriem" lielajā dzīves teātrī... un lomas lielākoties izvēlamies mēs paši
00
06/12/2011 12:39
Daļēji jau izvēlamies, bet mūsu lomas : sieva, draudzene, māsa, meita, māte. Nu nav tās lomas vienādas, un tur neko nevar darīt.
00
06/12/2011 12:43
Nu izstāstiet man vienreiz, kāpēc tās ir lomas? Ja es esmu sieva, tad es neesmu es pati? Ja es esmu meita, tad es neesmu es pati? Loma būtu tad, ja es spēlētu kaut ko tādu, kas es neesmu. Un šitas teiciens par lielo dzīves teātri ir banalitātes un stereotipisma paraugs
00
06/12/2011 12:45
migle-- briesmiigi smeldziigi, ...
00
06/12/2011 12:47
anka- kaapeec nevar buut par to, ko gribas > Kaada anarhija un haoss ? Kas noteiks - Kaadiem mums jaabuut????????!!!!!!!!
00
06/12/2011 12:54
nu ir tak kaut kādas normas.. piemeram šad tad visus gribas rupji kaut kur pasūtit... bet jabut pieklajigam..
00
06/12/2011 12:55
anka -- buut -par ko gribas, vai dariit - ko gribas -- juuti atshkjiriibu?
00
06/12/2011 12:55
junona... sakies esam gudra, erudīta un visādi cienījama dāma-nemēģinu apstrīdēt, bet kategoriska un paštaisna arī esi, tas visiem redzams. Un tas nav stereotips un banalitāte vēl jo vairāk:)))
00
06/12/2011 12:56
nu es gribu but taurenitis..bet esmu zilonitis..
00
06/12/2011 12:57
nē, tu esi apburtā princese:))))
00
06/12/2011 12:57
Nu tad paskaidro, lūdzu, argumentē savu viedokli Un kur šajā konkrētajā kontekstā izpaužas mans paštaisnums?
00
06/12/2011 12:58
anka-- ak jel ne jau aareejaas izpausmes un formas -... ieksheejaa buutiiba