Ir vīrieši, kas baigi uzvelkas vai ir straujas dabas, ar tādiem drošāk zem viena jumta nedzīvot, bet citādi viņi mēdz būt ļoti pat jauki un mīloši.

par sito šnobela premija..

un ka VAR jauki pavadit kopa laiku ar cilvēku kurs Tevi ir sitis..???
cik aprobezotai un degradetai jabut???

Kļūdu var piedot - jo tā netiks atkārtota. Rakstura īpašību gan nē, ar to jāsadzīvo, vai jāšķiras.

Versija... nelielaist atpakalj savaa dziive taa i lielaakaa, godiigaakaa atriebiiba, manupraat... .

Muļķigi, ka vispār tāds jautājums...
Manuprāt ir lietas, ko piedot nedrīkst un nevar NEKAD!


Bet es jau vien spriežu no sevi cienošas un stipras sievietes viedokļa.
Pieņemu(un zinu) pilna pasaule nožēlojamu būtņu, kas spēj piedot jebko... ka tik vecis skaitītos pie sāniem!

Par to piedošanu. Varbūt patiešām labāk aizmirst un viss, nevis lepoties ka piedots, bet neaizmirst...

... var sadzīvot... var duru mētāt... bet sirdī piedot nevar...

Mana oma ar savu vīru nodzīvoja laulībā vairāk nekā 20 gadus, vīrs viņu gan fiziski, gan morāli pazemoja, bet viņa vienmēr piedeva, n-tās reizes gāja projām - šķīrās, bet vienmēr atgriezās. Visam komplektā bija arī alkoholisms... Izšķīrās tikai tad, kad vīrs atrada citu. Un tādu gadījumu ir ļoti daudz. Sievietes pat cenšas attaisnot vīriešu roku palaišanu, slēpt nodarījumus. Tāpēc apbrīnoju Lulubeles atklātību, turies, lai Tev spēks cīnīties ar varmāku!

atbildot uz jautaajumu - sievietes ir visaadas, daudzas gan jau ka piedotu :)

..cik lasu... te katram sava saprashana un izskaidrojums vaardam-piedod vai piedot...

Lai nebūtu jāsaka kā te nesen viena teica- manai draudzenei tā un šitā... un tad jautājumi- kā tik sīki par draudzenes dzīvi zini... Agis, nenoreducē uz personībā, labi? Spriežam par tēmu. Ne par konkrētu cilvēku. Vai tad tas ko maina- paša vai sašai?

ag, tak runā par sevi... ne par omi...

Ar varmāku nav jācīnās, jāpamet un viss.

Gaarsa, es par sevi jau uzrakstīju, ka tik bēdīgas pieredzes man nav, bet neuzskatu, ka nevarētu izteikt savu viedokli, jo īpaši, ja manā ģimenē šāda problēma bijusi.

Es tā no vīrieša viedokļa padomāju, nu, ne par sišanu sievietei, bet par sišanu vispār, nu, kā mehānisku darbību.

Degunu var salauzt tikai divos gadījumos - patiešām nejauši, nu, ja es atrubonā guļu, un kāds/kāda mani modina, pieļauju, ka varētu kaut ko ne tā saprast un vienkārši iegāzt. Sievietei neatceros, ka būtu tā gādījies, bet kādam policistam reiz iegāzu gan. Forši, normālu dzeru, un pēkšņi mani pamodina tas, ka kāds oranžs ģīmis pielicies 20cm attālumā kaut ko bļauj uz mani. Nosaukšu to par refleksu.

Nu, otrs gadījums, manuprāt, var būt tikai apzināts, tiešs blieziens ģīmī.

vidusceļa nav. Pirmo varētu mēģināt piedot, bet otro, domājams, labāk ne.

bjot - znaccit ljubit.

ievazāts teiciens.(.rrr ... noskurinos)

jums te masveidā vārds ’’piedot’’ iet komplektā ar turpināt ļaut sev darīt pāri. ja tas cilvēks ir kļuvis par svešinieku, izsvītrots no zīves- tad jāsaka-kāda velna pēc vēl par viņu jādomā un jāNEpiedod... lai tak dzīvo sev tālāk kā grib, piedevu, aizmirsu dzīvoju es tālāk savu. un Nevis-piedevu-ielaidu gultā, samīlēju un vēl zeķes izgludināju...

Desperados zeķes arī gludina? Tādu sieviešu nav daudz.

zeķes izgludina?:)