Es piekrītu, desperedados, ka ir jāpiedod, nedrīkst dzīvot ar tādu nastu.
Taču, lai piedotu, vispirms ir jāpanāk, lai tas neturpinās, vai nu izšķirties, vai iesudzēt tiesā, vai nedzīvot vairs kopā, bet satikties... utt,
Kaut kādai reakcijai uz tādu rīcību ir jābūt, citādi nav iemesla atmest šo nejauko niķi, roku palaišanu.

Mūlaikos un mūsu gados... reti kura viena vien sievete bijusi. Kaušliem, nabadziņiem, vievienīgas provokatores gadās. Maitas tādas...
Brūka, konkrētāk drīkst? Kas tieši ir jadara? Un kādi mēr jāpieņem?

versij==varbuut, miniiti jaavalkaa

Oi, kas man kļūdu saskrējies... Vairs pati nevaru salaīt, ko uzrakstīju

mūSlaikos... reti kuraM...

Versija, es zinu gadījumu, kad sieviete iesūdzēja vīrietitiesā un viņš saprata, ka ši nav no tām, uru drīkst klapēt. Un tad viņa viņam piedeva un viņi palika kopā.
Otrs gadījums, kad sieviete atteicās dzīvot kopā ar vīrieti, jo viņa no viņa baidās, baidās runāt pretī, baidās ko pieprasīt.Bet kopdzīvē bez tā nesanaķ. Un sieviete piedāvāja turpināt attiecības dzīvojot atsevišķi. Tiklīdz radās strīds, katrs uz savu māju un roku palaišana nenotika. tā viņi jauki sapratās daudzus gadus.
Nu un sliktākajā gadījumā var izšķirties pa visam, bet piedot.

Un Tu pati šitam tici, ko uzrakstīji?

sviests..

Nu, jau varu teikt ar dzīves pieredzi, nav jau tik viegli-----------par piedošanu, arī pašai jāsakārtojas, un jāzin, jāizlemj, ko darīt, ja esi gatava paciest, jā, protams, būs vīrietis blakus, bet roku palaišana turpināsies, tas, nu dien, būs, par to jau psihologi raksta, kurš ir spējis palaist rokas pret sievieti, tas to arī turpinās, šeit, varbūt runa tikai par to, vai, gribi to paciest, jo būtībā no šāda vīrieša jālaižas neatskatoties, tas no psiholoģijas viedokļa, bet viss ir pašas rokās..., lai veicas pieņemt pareizo lēmumu!

es pastāstīju konkrētus gadījumus no dzīves ...

Davai, taisam scenāriju. kā viņš pie viņas ciemos gāja. Nu, tobiš nodrāzties. Bet viņai no viņa bail. Tāpēc... nu, tāpēc nodrāzās, ļāva vēl ieiet pačurāt... bet tad gan- to home. Bail taču...

riktīgs mīlas stāsts...

..es a nesaprotu, kaapeec kaut, kas jaapanaak... ..ja nav ta nav...
lai jau gadiijumi dazhaadi..un ir atshkjiriiba ... vai ieklapee aitinju, kura godiigi maajaas seezh un gaida, kad augsti god. kungs naaks maajaas... vai provokatori, kura uz to vien uzprasaas...

jana... var smalkāk par to uzprasīšanos?:) Tas ir - kā jādara, lai sāktu sist?

Nē, kad viņi kopā nedzīvoja, tad jau viņai vairs nebija no viņa bail, jo satikšanās reizes bija svētki un domstarpības radās ļoti reti.
Un ja radās, tad strīds līdz baltkvēlei neturpinājās, jo kats varēja aizskriet uz savām mājām.
Ir vīrieši, kas baigi uzvelkas vai ir straujas dabas, ar tādiem drošāk zem viena jumta nedzīvot, bet citādi viņi mēdz būt ļoti pat jauki un mīloši.

Zinu šādus gadījumus, nelaime tāda, ka tie sitēji ir slīpēti un māk izlūgties piedošanu, bet kad piedots, tad viss turpinās, jo sitēji paši cietuši no vardarbības ģimenē. Pati no fiziskas vardarbības neesmu cietusi, bet arī vārdi var būt vardarbība, pēdējā laikā par to tiek daudz runāts, bet daudzas sievietes necīnās ar vardarbību ģimenē, bet piedod, tas jau var turpināties mūžīgi.

Uzvilcies vīrietis pēkšņi pagriežās un saka - eju mājās... nu nu

Neticu, ka var piedot . Vajag ir cits vārds, bet tas ir tikai vārds, patiesībā jau nepiedod un nedrīkst piedot.

tik-tak... es pieder pie taam aitinjaam... , taapeec nemaaceeshu teikt, bet... piedzeerusi, neviizhiiga, izklaidiiga sieviete nearko neatshkjiras no taada pat viiriesha... kuram gribas iezvelt pa gjiimi-piedodiet... viss atkaraajas no nervu sisteemas ..cik taa pacietiiga un izturiiga...

Piedot... nu, tas ir saprast, kāpēc tā notika, kāpēc tā darīja... Saprast un attaisnot. A priekš kam???
Nebūt atriebīgai- ok. Nesodīt- dzīve un pats sevi sodīs- ok. Bet piedot? Kāda iksa pēc?