... un sēstos pate virsū...

Tas misēklis ar kājām... pie galdiņa uz Vīnes krēsla sēžos kājās melnas, spīdīgas botes, bet... viena zeķe bij jaunkundzei steigā nobrukusi

Bet mans stāsts jau bija par to, ka n e g l a b ā j i e t d z i ļ i p e r s o n i s k a s l i e t a s. Zuzannai jau ta vienalga, bet gadās, ka nonāk svešās rokās ātrāk kā pēc gadsimta.

versija | 07.10.2011. - 19:20:49

Par cilts rakstiem nav tik traki.
Tie man saglabājušies(ja nē, tad $ zobos un uz centrālo arhīvu.točna zinu).
Kādreiz lauku viensētās bija tādas mājas grāmatas, kurās bija jāreģistrē katrs kurš mājās apmeties.
Bet tā laika fočenes/negatīvus gan skuju atgriest.

Nē, Satan, šī nav ne no manas cilts ne maniem ciltsrakstiem. Ja pareizi esmu sapratusi, kāda mana sence bijusi tā mātes meita, pie kuras Bismark kungs kā stabils brūtgāns tai laikā Sēlpilī ciemojies

Vai dies ku tev tur viss samudžināts:D
Tur Holms pat galā netiks:P
Ja nu vienīgi pats gudrākais velns:P

Ciltskoks... labāk par jebkuru arhīvu viss atrodams baznīcas grāmatās.

Satan, velns, pēc definīcijas, ir muļķis.

Es no baznīcām pa gabalu turos/ieskaties manā nikname:P/

Es ari savas caur krasni izlaidu...

un tas kas nomiršu meit..ieliec tās kartiņas zārcinjā... lai nemētajas pa pasauli

Vēstuļu nav, bet nesen pārcilāju albumus ar foto, un - zin kā, tās vēl neielīmētās:)))
Vienu vecu brūti( i ne īstu brūti, bet kaut kas sākās) no Lietuvas uzgāju!!! Atmiņas uzjumdīja!

gluži, kā tai dziesmā ..un mazs smaidošs foto, ir viss kas no mīlas, man palicis ir:))

Lai nu cik tas pastulbi izklusās, bet viens labs paziņa atzinās, ka esot veci negatīvi!:P
Vo būs jautrība.

lai tik nebūtu izgaismoti, tie negatīvi...

Viedokļi un pamatojumi jau katram savi. Protams.

Kādēļ tik viegli cilvēki dedzina, iznīcina liecības par savu pagātni -- daļu savas biogrāfijas. Kauns par sevi? Vēlme iluzori/iedomāti norobežoties no savām pašu kļūdām, neveiksmēm, neveiklības?

Vai kaut kas no piedzīvotā tiešām arī nepriecē? Un, ja priecē -- tomēr, un arī tad iznīcina, tad -- bail no citiem? Radiem? Jebkuriem svešiem? Gribas labākiem izskatīties nekā jelkad bijuši?

Akurāt kā Pļuškins kāds īpaši pedantiski nekrāju, muzejiski sistematizējot, tomēr... ir interesanti tādās liecībās pašam uz sevi, kaut ironiski, humorīgi atcerēties un salīdzināt: kā spogulī paskatīties... man aizdomas, ka tas spogulis interesantāks nekā tie, kuros var iemest aci kaut tūlīt...

Vai kaut kas no piedzīvotā tiešām arī nepriecē? Un, ja priecē -- tomēr, un arī tad iznīcina, tad -- bail no citiem? Radiem? Jebkuriem svešiem? Gribas labākiem izskatīties nekā jelkad bijuši?

Es jau minēju-vieglāk dzīvot.
Man pat karaklausības apliecība naff saglabājusies.
Kaķim matroskinam pases vietā bija aste, a man vārds:P

Marīn, vai esi kādreiz tīrījis miruša radinieka "mēslus"???? Iesaku. Ar kaudzi vēstulēm, foto albūmiem, kur vairums nav pazīstams. Nenovēlu to nevienam savējam...

Jā, jā. Un nevajag nemaz "miruša". Mēs pirms nojaukšanas tīrījām vecajā dzīvojamā ēkā sakrāto "saimniecību"... Nu tad tie teicieni par "tēva un mātes trūkst" vai "kas labāks par uts ādu", tie vienkārši nobāl

Revīzija jātaisa. Gan savās attiecībās, gan savās mantās.

ube | 08.10.2011. - 10:08:16

+buča