..beeduci, roku pasniedz-no bedres izraapties...

Es saku bieži, un no sirc -saviem bērniem ! Vienmēr esmu teikusi, un nebeidzu atkārtot . Bet, mīļoto attiecībās tas nemaz tik bieži nav jāsaka, JO to jau jūt bez vārdiem ...

Ar šo tēmu-jaunievedums!
Visi kuri kaut ko ietēmo-diskutētājiem -liek !
kapiju, teju, zirņus, jeb vismaz ķirbju sēklas/roltonu īpašos gadijumos/

... apsapuzurosi...

laiks domāt, kasīt riekstus
kas ir apsapuzurosi??

...

Gadus~25 neesmu kaut ko tādu teicis.Nez vai ko tādu kādreiz reiz teikšu.

alana | 28.07.2011. - 15:26:59

Vai jūs vienmēr runājiet taisnīgi?

Cilvēks jau tā pēc statistikas melo~20x dienā.(piemēram uz jautājumu-kā tev iet?-atbild, ka forši.Kaut gan īstenībā suns ir apdirsis tepiķi un bankas kredīts velk uz suicīdu)
Lai vēl ciniski bārstītos ar to"nodrāzto" frāzi!
Napig:P

200x dienā

..es nemaz tik daudz vaardu neizrunaaju...

satan... bet tajā brīdī, kad atbild, tak var būt arī forši.

Var jau būt ka forši.
Man personīgi nepatīk.
Cik atceros, tad jutos kaut kā debīli O_o

ļoti sen neesmu teikusi. jo saku tikai tad, kad runāju patiesību.. bet - saku.
un ir brīži, kad var arī nejusties debīli, ja to saka man.

Alana?! A, ja tas vīrietis skaļi tos augstā tvaika/visokoparnije vārdus nepasaka, nav nevienu citu pazīmju, ka "tas otrs" sievieti varētu mīlēt? Un atliek vienīgi vecim skaļi pļeperēt to piedziedājumu un ļubestība dzelžaini reāla un patiesība, "ļīdz nāve tos škirs"? Ta nu gan vienkārši...

Es Tevi mīlu - cēli vārdi, bieži dzirdami amerikāņu filmās, runājot pa telefonu. Nezinu, kā ir citās ģimenēs, bet es no bērnības esmu dzirdējusi tikai - Tu man esi mīļš, tāpat varu to to teikt savien bērniem. Vispār interesanti, tas it, kā bailes atklāties, bet tai pašā laikā viss tomēr ir pateikts. Vīrieša un sievietes attiecībās var iespraukties īsais - mīlu, bet ne pārāk daudz. Varbūt tā ir kurzemnieku īpatnība ?

Es domāju, ne tikai kurzemnieku. Vispārējā atturība, rezervētība un emociju slēpšana jau no bērnības ieaudzināta. Tā ka vārdus - es tevi mīlu - dažam ir dikti grūti no sevis izspiest. Izdomās visu ko, pieņems, ka otram nevajag to dzirdēt, jo lūk, ar darbiem pierāda un nemaz nemēģina to darīt.

Es domāju, ja tiešām cilvēks mīl, tad noteikti var pateikt "Es mīlu Tevi"

Vispār, mjā:(
Ar saviem bērniem mēģinu spiest sevi, kas nebūt nenozīmē, ka tā nav. Vienkārši, no sava senča to dzirdēju vienreiz, kad jau bija kādi 20it, nu moš vēl agrā bērnībā. Tāds cilvēks- runāja maz, nekādas tur usji pusji, balss tembrs un sejas vaibsti tādi, ka draugi sākumā raustījās ciemos nākt!!! Skarbais. Pieņēmu( protams, kad pats izaugu, un uz daudz ko skatos savādāk).
Lai arī esmu pārņēmis daudz ko, spiežu sevi ar bērniem būt savādāks. Rezultāts ir.
Kas attiecas uz mīlestības apliecinājumu ar vārdiem pret sievieti- tas nācās ļoti grūti, ilgi, bet tik vienai!
Ikdienas pielietojums- nu pārmetumus var dzirdēt diezgan bieži!

Man liekas, ka latvieši šos vārdus saka reti, ja nu varbūt saviem bērniem...
Mīlam klusējot.

Es arī par to, ka nevajag tos vārdus nodrillēt ar ikdienu..., bet teikt vajag.

Kas ir bieži un kas ir reti? Katram savs mērs. Bet teikt vajag, jo tasrada tikai pozitīvas emocijas... un viss labais nāk atpakaļ...