pienene, protams, ka tas nav vienīgais faktors. Bet, manuprāt, tomēr ģimene ieliek tos pamatus, un it īpaši bērnībā, kad vēl nav asociatīvas saites starp vienu vai otru izteiksmes formu, bērns redz (vai neredz) mīļumu un tad to mēģina attīstīt tālāk. Tāpat uzskatu, ka bērns ļoti ļoti jūt jau agrā bērnībā kādas ir attiecības starp mammu un tēti - tieši emocionālās (mīl, patīk, mazākais ļaunums, piecieš, riebjas, ienīst, utt.), nevis racionālās (strīdi par vienu vai citu aspektu). Un tas lielā mērā nosaka to, vai bērns ir redzējis kādas varētu būt mīļuma izpausmes. Ja šādu izpausmju nav bijis bērnībā, tad protams ir daudz grūtāk. Un šajā gadījumā bērni bieži vien cenšas to ieraudzīt citur - kaut kādā pasākumā redz mīļas attiecības un tad cenšas tās izanalizēt. Tādā gadījumā var teikt, ka mīļums tiek ieaudzināts ārpus ģimenes, respektīvi, no citas ģimenes.
desperados, ooook :) es joprojām nesapratu par ko tieši es esmu pret? :)
0
0