Nu es tādus skaitu par labiem paziņām vai kaimiņiem. Tādu ir daudz ar jaukām bet virspusējām attiecībām.

Nu, ir visiem skaidrs... kā var tā un tā... PUNKTS!!!

es jau, saproties, vairāk amuzierēju par šā jautājuma nostādni kā tādu. jo tas taču ir muļķīgi. kāpēc mums vienmēr jācenšas iedzīt visu un visus kaut kādos rāmjos stereotipos un tml. katrs cilvēks un katrs gadījums ir individuāls. tā pati draudzība - tas taču ir tikai vispārīgs apzīmējums, bet šī draudzība katram var izpausties savādāk. tāpat arī katram cilvēkam attieksme ar citiem veidojas tikai vienam viņam raksturīgi. nu un tttt un tādā garā. (nepatīk man filosofēt)
tāpēc, ja man kāds jautā standarti tipveidiskus jautājumus, es atbildu tā, lai ir ko pašam jautātājam iesvīst, zinās nākam reiz kā uzmākties nabaga blondīnei :)))
tāpēc par šo arī prasu - a kāpēc jādraudzējas?? :)))

Vot es ar štukoju - kāpēc?

jāpalasa ko tā... ube te sarakstijusi

Es tagad atkārtošos, bet gribu atbildēt uz jautājumu, kāpēc jādraudzējas.
Vīrieši ir ar nedaudz atšķirīgu skatījumu uz lietām, savādāku uzvedību, ar ko arī jau no bērnības viņi man liekas ineresanti. Sieviete un vīrietis ir lieliska komanda, jo viens otru papildina, tieši ar savu atšķirīgo skatījumu un uzvedību. Bērnībā patika draudzēties ar zēniem, spēlēt <kazaki- razbojņiki> un līst pār žogu svešos dārzos.
Bet kad kļuvu pieaugusi, ši draudzība bieži vien neveidojas, jo vīrietis grib arī seksu.Un man ir ļoti žēl, ka sekss bieži vien neļauj vienkārši draudzēties.

un kapec nevar draudzeties..pēc tam kad bijis sex..
es ta draudzejos..

Es arī... ne vaina.

Es draudzēties gribētu ar daudziem vīriešiem, bet seksu ar visiem negribu, un ja draudzība tikai caur gultu, tad man tas neder.Jums der?

Ja godīgi, tad man bijušie pēc zināma laika posma pēc attiecībām (nu sākumā jau vienam ir vai nu sirdssāpes, vai aizvainojums, vai dusmas, utt.), kad viss sakārtojies pa plauktiņiem, ir kļuvuši vai nu par ļoti labiem paziņām, vai draugiem.Viens tāds draugs ir jau 25 gadus, nav mums sex, bet TĀ izrunāties neesmu varējusi ne ar draudzenēm, ne vīru...
Un nav runa par žēlošanos (protams, ir bijušas arī tādas reizes), bet vairāk gan vīrieša atšķirīgais skatījums uz dažādām lietām un situācijām, kas man palīdz sakārtot domas.Kopīgi prieki par bērniem, mazbērniem... Labdabīga paķeršana un "nolikšana pie vietas".
Jautāsiet - kāpēc neesam kopā? Tāpēc, ka otreiz tajā pašā upē nekāpju, tāpēc, ka apzinos, ka kopā dzīvojot, DRAUGI nebūtu...
Cik dzīvju, tik scenāriju...

Jautāsiet - kāpēc neesam kopā?

Es nejautāšu.Jo situācija zināma+seks ar druškeni vispār nav bijis.