>alana
Vīrietis izmainās, saki?? Wau! - kastītē iespēlēja, ja? kapiņos zem zālītes? .. Tad tiešām var teikt, ka ir "atgriezies"un kļuvis pieejams katrā laikā... un nebeidzami ilgi var uzskatīt, ka atgriezies

Ka tik ne tā Alan, vai Tu zini kaut vienu tādu gadījumu? Es nē.

Alan... bērna cienīga utopija

Ja ir tik slikti, ka jāšķiras, tad pirmā doma, ka vajadzēs meklēt kauko citu nevis gaidīt, kad cirvja kātam lapas plauks! Ja tomēr atgriežas tas pats, tad vienmēr atgriezīsies kopā ar visu veco komplektu - gan ar labajām īpašībām, gan ar sliktajām arī..Paklausīgi ir tikai mirušie!

krievi reizēm ir tik aizkustinoši emocionāli! ... sevišķi filmās :-) ..O, bože! Prjam kak djeti! :) ..moš, mainās arī šad tad, kā te raksta... kad nekas vairs nestāv, tad cerība vēl stāv! :-)

Es zinu tādu gadījumu... vīrietis atgriežas... arī tād, kad taj sievietej bija mīļakais!

vel netiekat gudri, kā tikt no vīrieša vaļā?jau astoņas lapas piepļūtijāt.jāgaida sēņu laiks un lieta darīta.vai jāpieaicina cits vīrietis, lai šis to iepriekšējo ar pendeli padzen.

>alana
Noteikti, ka tajā gadījumā tā sieviete bija ļoti priecīga, vai ne? Pie alkohola pudeles atkarīgie arī vienmēr atgriežas, kaut vai kāds to pudeli jau sūc pirmais :-)..Par atkarīgajiem nez vai ir vērts runāt, ne?

bet vispār... es Meiteņu vietā, šo diskusiju komentētu piesardzīgi.mēs vīrieši, lasam.palasot dažas daiļavas komentus-viennozīmīgi, man ir viedoklis, ar kuru Sievieti es nemaz, nevēlētos tās attiecības uzsākt.lai nekas tāds nav, jāpiedzīvo.

Nu viens gadījums no miljona vēl neko nenozīmē. Turklāt neviens jau nezina kapēc tas vīrietis atgriezās. Varbūt viņam nebija, kur dzīvot Kā cilvēks var būt tik naivs un cerēt uz kaut ko tādu?

jo sieviete dzīvo tālāk, jo mazāk gribas kauko uzsākt.. lai pareizi pamestu vīrieti, viņai ieteicams aizbraukt kaukur tālu nafig- uz citu kontinetu, piemēram :)

Dārgie vīrieši... esiet uzmanīgi.. .ir tādas sievietes, kurām patīk ar jums spēlēt un taisīt intrīgas... (tas nav par mani!)

Ja nav ko dariit, tad jaaspeelee intrigas... fu.

Daži tak speciāli meklē tās pusaizņemtās dvēseļu mednieces.

nu ir jau ir pa kādam
es ar vienu tādu zinu " un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi’" - pēc tam
tikai tādos gadījumos ir jāprot pārkāpt pāri savam ego, un neatskatoties pagātnes rēgos un grēkos, turpināt kopdzīvi

es arī zinu, kur pārtrauktas attiecības salīmēja partijas komiteja... un dzīvo vēl šo baltu dien..

Precoties vīrieši domā, ka sieviete pēc kāzām nemainīsies, bet viņa mainās.
Precoties sievietes domā, ka vīrietis viņas dēļ pēc kāzām mainīsies, bet viņš nemainās.

alana
Protams var uzskaitīt atsevišķus gadījumus, bet nospiedošā statistika ir par to, ka pārtrauktas attiecības parasti tomēr neatsākas. Cerēt, ka šajā gadījumā atgriezīsies tik tiešām ir diez ko muļķīgi - tad jau labāk izrunāt visu un par visu un ja tad nepielec, tad diez vai pieleks izšķiroties. It īpaši tas ir tagad, kad iespēju ir pietiekami un iepazīšanās ir daudz vienkāršāka un ātrāka nekā senāk.

kto sablazņiķ ne možet, ktro pragnaķ...
a prognannij na bļudičke s zalatoi kajomačkoi svaju svabodu v zubah priņesjot obratno...
ščas.. aga...

Pienene47... :) Par to partijas komiteju... Skan jau, protams, tikpat kuriozi, cik tiem laikiem tradicionāli... Varbūt tai partijas komitejā gadījās kāds cilvēks ar labām psihologa iemaņām un cilvēkiem izskaidroja, kas notiek ar viņiem pašiem, -- pāris vinnēja...
Lai cik smieklīgi nebūtu iepret tām padomjlaiku tradīcijām un latviešu it kā pārākajai par padomju partijiskumu latviskajai mentalitātei, gadījās redzēt, kā 2 latviešu dāmas latviešu vīrieša dēļ pārmaiņus piestaigāja pie mūsu latviešu priekšnieces, abas priekšniecei ... tā kā sūdzējās... tā kā katra par sevi solījai šai priekšniecei, ka katra no viņām to neizlēmīgo vīrieti dabūs -- viena savāks, jo pienākas viņai, otra prom nelaidīs... Nelaimīgi un neērti jutās visi apkārtējie, toties kopumā/attālināti jezga bija neierasti krāšņa... Katra no abām dāmām gandrīz katram tā veča darbabiedram stāstīja savu sāpi un centās savākt līdzjutējus/karsējus tieši sev... Latvieši neesot kaislīgi, televizora itāļi un meksikāņi, tie gan... Katrai no dāmām piedzima pa meitai... Sievai vispirms, tai otrai -- mēnesi vai pusotra vēlāk... Tai stāstā tā otra gan nebija mīļākā, bet gan sievišķis, kurš bija nolēmis kļūt par sava laimes/nelaimes kalēju, jo vīrišķi pirms pirmā un vienīgā seksa bija piedzirdījis, -- iepriekš gan nopētot, ka mazdzērājs, labi izglītots, godprātīgs un paredzams kā akurāts alimentu maksātājs... Veids, kā šī tika pie vīrieša pases, lai ierakstītu tajā arī savu bērnu, bija čekistu speciālās politiskās un taktiskās operācijas vērtē... Anekdošu netrūka arī vēlāk... abas sievietes meitām vārdus deva vairāk ar savu iniciatīvu, katrai meitai pa 2 vārdiem... tā nu īstās meitas otrais vārds sakrīt ar "neīstās" meitas pirmo vārdu... Bērni izdevās sakarīgi abās frontes līnijās: nu jau izaugušas abas, kaut kad ap viduskolas beigšanas laiku pašas pa kluso no visiem vecākiem sapazinās un labi saprotas...

visādi ir teicieni. ja to vīrieti 100 gadus baltās čībiņās nevajag, lai velkās atpakaļ, bet šis velkās kā ute uz slapju kažoku, značit, nepareizi atšūts.