Bet es atkal nekad neesmu varējusi saprast, priekš kam ir vajadzīgi tie divi un vairāk vārdi?

Es ar šito nesaprotu.

A kāpēc gan nē? Vairāk vārda dienu var svinēt :) Turklāt bērns var izvēlēties viegli, kuru grib sev par primāru :) nepatīk viens, izmanto vislaik otru :)
Man skolā viena skolotāja vislaik sauca otrā vārdā, jo tas bija latvisks.
Pie tam tas ir labs veids kā vieglāk panākt kompromisu vecākiem par bērna vārdu. vai arī panākt kompromisu ar vecvecākiem, kā manā gadījumā.
un visbeidzot, Jāņi Bērziņi ir daudz, savukārt Jāņi Pēteri Bērziņi ir stipri mazāk. Attiecīgi var izcelt bērna individualitāti.

Individualitāti kā reiz sadrumstalo, ja ņem vērā, ka katrs vārs ko nozīmē.

sauc jau tikai vienā vārdā... kamēr mazs, to otru nemaz neatceras.. manuprāt tas vien jauc lietu kārtību..

Vārds neveido cilvēku, cilvēks veido vārdu.
Tieši individualitātes izceļ katru konkrēto vārdu, un tikai pēc tam tiek izcelta tā nozīme, nevis otrādi.
Vismaz ja atsaucies uz Treimaņa skaidrojumiem.

Pretējā gadījumā visas Kristīnes vāķētu alkoholiķus un Juri un Pēteri būtu alkoholiķi, utt. Vārds nenosaka to kāds ir cilvēks, bet gan veido statistiku attiecīgā vārda īpašību raksturojumā. Tieši tā pat kā zodiaka zīmju skaidrojumi ir empīriskās analīzes rezultāts, nevis otrādi.

Ube, ne visi vecāki zina, ko nozīmē vārds, ko bērnam devuši. Man vārdu ielika kā tādu, kas labi ar tēva vārdu saskan un atskan, bet to, ko tas vārds nozīmē, mammai izstāstīju savā 19. dzimšanas dienā. Man zināms vienaudzis otru vārdu sev ieviesa pats, izvēloties par to otro vienu no sava tēva diviem vārdiem, -- līdzīgi motīvi kā Alegre minēja: Jāņu Pēteru Berziņu ir mazāk nekā Jāņu Bērziņu.

Ube un Junona, dzīve ir raibāka par vienkāršu nesaprašanu. Ir daudzas nekaitīgas dīvanības, kas allaž kādam liek uzdot jautājumus, -- arī bērnam par saviem personvārdiem ir interesanti atbildēt. Protams, šais laikos ir interesantas dažādības: paziņu jaunieši vārdu izvēlējušies pirms bērna dzimšanas --, paļaujoties uz dakteru redzējumu aparātos... A ja nu aprāts būs kļūdījies dzimuma noteikšanās?

Vai tad es kādam ko pārmetu? Ja grib, lai liek kaut septiņus Maniem bērniem katram ir viens kārtīgs vārds, ar kuru ir apmierināti viņi paši un mēs, vecāki, kuri tos izvēlējāmies. Forši, skanīgi vīriešu vārdi ar R burtiņu vidū

Pienene smuki teica par lietu kārtību. Man nepatiktu, ja akmeni sauktu trijos vārdos - akmens, pelēkbluķis, zemesaugonis.
Nu kaut kā tā...

Junon, vai teicu, ka Tu pārmeti? Lasīju taču, ka Tu nesaproti. Kāds cits nesapratīs, kādēļ tieši R vārda vidū, -- savulaik ar līdzīgu ideju vārdus piemeklēja suņiem, lai niknāki.

Par suņu vārdiem neko nezinu, bet man patīk, ja vīrieša vārdā ir R burts. Un nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka man patīk. Lai piedod man šo vārdu nēsātāji, ja te tādi ir, bet manuprāt tas skan briesmīgi, piemēram Dainis, Laimis, un, piedod, labais, arī Maigonis

Kas vainas Jānim? Bez R...

junon... maigon neaiztiec... ja ...

Olit, man pašai viņš tīri labi patīk, bet tas vārds ...

Ūja, ūja... neaizskaramais...

..vot, vot..tā jau tās attiecības pārtraucas... a, piedomā, ka varētu būt vēl sliktāk

ub, nu mums tautas mēbelēm draudzīgi jādzīvo... aš. kāds tas vārds nebūtu:)

Tautas mēbeles jau var atļauties viena otru pakacinat...

Nu man jau ar viņu attiecības nav jāveido Bet ja nu būtu klikšķis uz kādu līdzīga vārda īpašnieku, tad es visticamāk viņam izdomātu kādu mīļvārdiņu, tādu, kāds man patīk. Par laimi dzīvē tā nav gadījies, visiem ir sakarīgi vārdi

Broshennij, tas taa kaa pamestais? Nekad neietu pie kaadas, kura pametusi, atpakalj prasiities. Tas zem viiriesha goda. Un truukst arii argumentaacijas.

Bet parasti jau attieciibas paartrauc divi, abi.