Dellicios<
Jaunībā mēs kāpjam uz saviem grābekļiem droši, pieaugot dzīves pieredzei, mācamies no tiem izvairīties un skatāmies, kā citi kāpj uz savējiem, lai vēl labāk prastu izvairīties no savas pieres sasišanas :))

ir reizes, kad arī attiecībās zinu to padomu, tikai... tiešām nav jēgas, jo katram savi sapņi jāizsapņo... un sava dzīve jāizdzīvo... ar visiem puniem..

Tāpēc arī vecumā visi raustās, kā tādi... "Šite mani piekrāps, šite nebūs tas un šitas... " Un neko nedara. Jo pa dzīvi salasījušies tik daudz kļūdas, pieredzes un ko tik vēl ne. Tā vairs nav dzīve, bet vienmuļa došanās kapā.

   izskatās, ka viedokļi sadalījās pa vecumu grupām. Taisnība jau ir- ja pats uz grābekli neuzkāpsi, kā zināsi, ka mammai vai papam ir taisnība... bet vēlāk (nevis vecumā) cilvēks gudrāks kļūst un saprot, ka lietas pārbaudīt var ne tikai ar pieres izturību pret kārtējo grābekļa kātu .

ja negribi no manis dzirdēt kurp tev jāiet, tad neuzbāzies man ar saviem padomiem!   tas brūkai!

..:)) es vienmēr uzklausu padomus bet ne vienmēr tos izmantoju... :))   

man ar visādu padomdevēju netrūkst... un, kad no malas pavēroju, kā paši pilda to, ko man iesaka, tiešām reizēm var apčurāties no smiekliem, cik pašiem ideāli...

nabadziņš, nesaturēšana, padoms labs aiz auss ja liksi, : lieto prostamol uno!!!   

Jacex, vai tad tā nav viena liela patiesība, ka vislabākos padomus dod tie, kam ar attiecīgo lietu nav ne vismazākā sakara? Tā arī par bērnu audzināšanu gudrus padomus mēdz dot tie, kuriem pašiem bērnu nav.    

... zāles/medikamentus gan iesaka, balstoties uz savas pieredzes :))... sak - man palīdz :))

nu re, tad jau labi, ka tev palīdz vari padalīties, kā ir? un dot padomus citiem?   

ugu Dajana.. man ir bijushi gadijumi, kad par attieciibaam ar beernu padomu dod pavisam jauni cilveeki, taadi, kuriem savu beernu veel nevar buut.. un ir patiesi vairaak veelmes ieklausiities vinjos, nekaa vecmaaminjaa.. jo ir taa sajuuta - "vinji zina labaak".   

savu bērnu padomos ieklausos bieži...

ir divas sajuutas - izrunaat par situāciju un dot padomus... man patiik reizeem ar sievietēm izrunāties par to, kā man iet :) ..-- lai viņas zinātu , kā uz lietām skatās kurmis :) ..un lai biku sakārtotu pats savas sajuutas tajā virzienā, ka nav veerts par kauko paaraak uztraukties :) ... Man veel vairāk patīk izrunāties ar sievietēm par to, kā viņas juutas :) ..patīk dot arī padomus kā vieglā rotaļā - bez mazākā mājiena, ka vajadzētu tos ievērot :) ..nu apmeeram taa ir, ka sievietes joprojām ne vienmeer speej uzmineet vīrieša domu gājienu un man nav nekas pretī piespeeleet vienu vai vairaakus rīcības modeļus, ja man par to jautā :) ... pie tam arī sievietes sarunā reizēm atzīst, ka domas meedz sakārtoties ātrāk, ja par tām pastāsta :)

Lieli berni tiešaam var iedot labus padomus, kaa audzinaat mazaakus, jo viņi veel labi atceras, kas uz viņiem iedarbojās pozitiivi, kas negatiivi.

Padomus ir labi dot jautaajuma formaa, tad tie nekaitina , bet liek atrast pareizaas atbildes pozitiivai darbiibas izveelei pašam cilveekam.To pielieto psihologi. Ir arii liela noziime, cik diplomaatiski to dara, nevis uzspiežot savus dziives uzskatus, bet piedaavaajot variantus, kas vareetu paliidzeet konkreetajaa situaacijaa.

hanibal, tev nav jeega dot padomus, tu esi bezceriigs gadijums.atbildu uz tavu komentaaru, ne vairaak...    

jā brūka, es tikai padomus uzklausu no pavārgrāmatas! bet tev tiešam bezcerīgs esmu!   

Nu ļoti labi, hanibal, lasi pavaargraamatas!   

patīk gan dot-gan uzklausīt -ja prasa ,jeb prasu!:))) bruukai sejas krāsa savāda-kas Tev i meitiņ???:)