Nekas nekur nepazūd, ne bijušais labais, ne šodiena ar visiem svētkiem un pienākumiem, savstarpējo mīlestību, ne nākotne. Ir divi smaidīgi vecāki. Tikai pa vienam. Ja vajag, arī plecu pie pleca, ja nepieciešams bērnu dēļ. Ir kādu brīdi juceklis, tak agrāk vai vēlāk - viss ieiet sliedēs.

tieši tā. un peiauguši bērni daudz labāk saprot, ka abi vecāki ir joprojām labi, tikai pa vienam, ka bērni nav vainīgi pie šķiršanās utt. maziem ir grūtāk, viņi daudz ko vēl nesaprot.

..ja jau bērni tik saprotoši, tad kāpēc tautā uzdod šo jautājumu..
un vēl tik pat daudz izmisušu slēptu jautājumu..

tāpēc, paparaci, ka cilvēks ir apjucis emociju daudzumā un dažādībā, līdzīgi kā iegriezts vilciņš - līdz apstāšanās jeb noskaidrošanās brīdim ir nepieciešams zināms griešanās laiks, kas atkarīgs no iegriešanas spēka un ātruma.
Ja jautā, tātad būtiski. Katrs varam padalīties ar saviem viedokļiem, kas izriet no pieredzes, bet lēmumus putnins pats pieņems.

cilvēki visbiežāk apjūk no viedokļu dažādības, ar emocijām cīnās..sirds, prāts, pieradums..es tikai par to cik cilvēku tik likteņu, un nav tikai divu ceļu - mukt vai palikt, ir arī trešais -mainīties mainot iekšējo situāciju.. tikai filmas un pasakas ir ar labām beigām - zinātniskie termini labi iederas vārdu kaujās, bet tie ir tikai pa virsu
ar katru uzdoto jautājumu rodas vel vairāk jautājumu

cilvēki un viņu dzīvesstāsti dažādi, taču pat vienā šajā diskusijā ir cilvēki, kuri prot sevi mīlēt no bērnības, kuri ir saņēmuši pozitīvu lādiņu augstam pašvērtējumam, kuriem līdz ar to ir izdevies izveidot harmoniskas jau pirmās attiecības, un ir tādi, kuriem nav tik ļoti paveicies - ir bijis kaut kas greizs jau vecāku, vecvecāku attiecību modelī, tāpēc arī nav izdevies ne harmoniskam pašam būt, ne izveidot tādas attiecības. Izeja ir tiešām beigt sevi žēlot, vainot kādu un sākt sevi pašam piepildīt ar mīlestību un uzticēšanos. Pieņemt un iepazīt savu egoismu, savu lepnību, savus aizvainojumus, piedot sev, piedot apkārtējiem, sākt starot mīlestību, dot bez jebkādiem nosacījumiem nevis prasīt/ubagot, iemācīties sarunāties ar pretējo dzimumu, iemācīties būt vienam kādu laiku, pieņemt sevī tās puses, ko noliedz sevī, galu galā saprast, kas es esmu un kas man nepieciešams, lai es būtu harmonijā ar sevi, ar apkārtējo pasauli, atraisīt savu radošo potenciālu, reāli to veidot - tas ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs process, taču tie, kuri tam tikuši pāri, man piekritīs, ka tas ir to vērts, vai ne? Ceļi uz to ir dažādi, un katrs intuitīvi atrod savējo. Man tas ir prasījis 4 ļoti intensīvus izpētes un darba ar sevi gadus, ļoti daudz informācijas apstrādes, izlaišanas caur sevi, savu pieredzi, taču zinu, ka faktiski tas ir nebeidzams un ļoti interesants process - mācīties dzīvi un dzīvot harmoniski, būt laimīgam, darīt laimīgus citus...
Taču ar jebkurām zināšanām, kuras tiek dotas, ja dalās, tad avotiņš neapsīkst...
Varbūt kādam noder šovakar netīšām atrasts rakstiņš, kurā iespējams ne tikai putnins atradīs kādu atbildi uz saviem jautājumiem:
http://woman.delfi.lv/relationships/p...id=3675019 3
Lai mums visiem izdodas!

..inkognito... tagad pēc šī paskaidrojoša teksta, lieki būtu vairs runāt ... aleluja

http://www.youtube.com/watch?v=...YrLk4vdY28Q

nu gan te vakar daudz šķērsām sarunāts

putniņ..tu raksti, ka attopies tagad, kad teju visa dzīve nodzīvota, bet sev tā arī neesi atļāvusiews ne nieka no dzīves piedāvātā... mīļā... pie tā nav vainīgs neviens!!!!! pat tavs vīrs... tikai tu pati. un ko tu esi darījusi, kā likusi savam vīram justies svarīgam tavā un bērnu dzīvē????? Te vairāk izklausās pēc sevis žēlošanas.

paparaci1 .. tas tā nosacīti bērni ir prom -
tas jau neliedz tikties. ja vien nav tālu prom.

Cilvēki satiekās lai radītu pēcnācējus un pēc tam izšķirtos. Tas ir likumsakarīgi, ja viņus nesaista kas vairāk kā vairošanās instinkts:(
un tikai retais ir pelnījis ko vairāk, kā var spriest no pāru attiecībām pēc bērnu aiziešanas savā dzīvē. Visbiežāk tas notiek ap vecāku 45+ vecumu:(

liana Cilvēki satiekās lai radītu pēcnācējus gadās arī, ka cilvēki satiekās, lai darītu TO vai nejauši satikušies dara TO un pēcnācēji procesa blakusprodukts.

Harald, -- kārtējais precīzais precizējums (atškirībā no no tiem, kas reizēm izsniedz neprecīzus precizējumus) ...

putniņam viss poo... kā ierakstīts..., sen dzīvo pēc devīzes:)))"nekad neaskatiities atpakalj, tikai uz prieksu!!!:))"
Tā lūk mīļīši diskutētāji:)))

TnXs! es jau domāju, ka blakus vai neblakus, bet ka bērnus kopā ar cilvēku, kurš vnk eksistē, laist pasaulē un audzināt nav īsti prāta darbs. saprotams, mainās cilvēki. bet ne tik ļoti mainās, cik piegriežās izlikties par šmitiem un maz pamazām vai tā pēkšņi, tak sāk rādīt savu patieso seju / purnu.

ir taa -tu domaa -nu tagad dzivosu sev... tu sac dzivot..satiec cilveku, bet... sakumaa ir biski labak, bet pec laika saakas atkal viss no gala -tev jaiztur vina divainibas, vinam jaiztur tavejaas (kaut gan pasai liekas ka tev viss ir cikinieka, bet nu labi..))), un tikai tas, ka klat nak vina un tava pagatne.. un tad tu doma -a man to vajadzeja???

ja seksiņš ir labs, tad ar daudz ko var samierināties :-)

tev jaiztur vina divainibas
nav takš jāmokās!
vinam jaiztur tavejaas
nepatīk, lai iet uz nabagmāju!

... pansionātu

ael - ir taa - tu domaa - nu tagad dzivosu sev... tu sac dzivot..satiec cilveku, un tad tu sāc dzīvot tam cilvēkam vai paģērēt, lai viņš tev dzīvo.
na nu i nahren!