Jacex, es līdz šim nevienu pat zilbi neesmu izteikusi, ka "viņi visi ir cūkas"... es tikai parādu, kā sieviete var justies nenovērtēta, dzīvojot blakus egoistiskam vīrietim. viss.

sol... ... sasmiidinaaji...

blā, blā, blā .. Ja mēs palaikam jūtamies nenovērtēti, tad tas varbūt tikai parāda to, ka nezinām savu īsto cenu!!

manupraat, vispirms ir jaamiil sevi.

Man te tādu brīdi atpakaļ viena nenovērtētā nespēja nosaukt savas vērības. Žēl gan.

krots4 blā, blā, blā .. Ja mēs palaikam jūtamies nenovērtēti, tad tas varbūt tikai parāda to, ka nezinām savu īsto cenu!! es zinu, krietni lielāka, kā tie makāki domā! ā, sorry, blakus cilveeks ir, bet nejuti... , es jau atspēros rakstīt, ka nejūtos nenovērtēts, izņemot no darba devējiem / "algas" maksātājiem.

versija, ir starpība starp "nespēja" un "nevēlējās". kas tu tāda esi, ka visiem tavā priekšā būtu uz pakaļkājām jāstaigā un jāklausa uz vārda?

viegli ir iebraukt auzās, ja laša vēderiņu strēmelītes sāk vērtēt no kurpnieka viedokļa..

Haijama, ja Tu tā jūties, tā, manuprāt ir Tava problēma. Ne manējā.

..drusciņ par vēlu tā attapšanās -20 gadi un pēķšņi, nu nenotiek nekas pēķšni..iespējams ka tagad jāiemācās jums dzīvot kopā arī bez bērniem, divatā,
ir kaut kas paveikts-izauguši bērni, un tagad cits aplis- pašiem sev
tas ir pats lielākais novērtējums -būt ar tevi kopā 20 gadus, viņš taču neaizgāja pie pirmajām grūtībām, bet bija un ir, bezvārdu medaļa vērtīgākais guvums tavā dzīvē, novērtē to,
salauzt un aiziet ir pavisam vienkārši un viegli, tas ir vieglāka
vai esi jautājusi kā jūtas otrs cilvēks
mācīt un uzklausīt ir viegli, bet vienkārši atskaties ar sirdi atpakaļ un redzēsi ko darīt uz priekšu

Bet vai nevar būt tā, ka cilvēks tā atsaucīgi, bet bez atsaucības no otras pusītes, nāk pretī vienā jautājumā, nāk pretī otrajā, trešajā, utt., kamēr tā palēnām, palēnām, nemanot viņa dzīve pārvēršas, un tad patiešām, vienā brīdī vienkārši nav spēka, bet prasības tikai aug, un aug...

Nu un tad sanāk tāda kā pēkšņa "attapšanās". jo viss jau nav noticis un vilcies 20 gadus, bet sakāpis tā palēnām, palēnām...

..parasti no vilka bēgot lācim var uzskriet..

Tā kļūda, iespējams, ir tur, ka arī šo 20 gadu laikā un kopā ar bērniem dzīvojot, bija jāatrod laiks pašiem diviem sev. ad nebūtu tagad jāmācās dzīvot.

viuk- cik praatiigi

Man šito viens jaunais tētis reiz stāstīja, ka viņi ar sieviņu rīkojot reizi nedēļā brīvdienas no bērna. Ar vecvecākiem viss esot sarunāts, un sestdienu vai svētdienu pavadot pilnvērtīgi kopā ar sieviņu.

Viņš pat apgalvoja, ka viņam mīļākā neesot vajadzīga!

tā jau droši vien visbiežāk arī ir, kā viuks saka. neviens visu zinošs nav piedzimis, un vienmēr jau šķiet, ka kaut kas mainīsies, kļūs labāk. sagraut kopdzīvi ir viegli, bet iepriekš nekad nevar zināt, vai pēc tam būs labāk vai sliktāk. kad nu pavisam vairs nevar izturēt, tad arī kaut ko maina.

Jā, piekrītu versijai, tikai āķis var būt tajā, ka tās intereses nesakrīt un sieviete mīļā miera labad upurē (traki stulbi, bet to saprot krietni par vēlu) savas intereses, rezultātā laiks kopā ir pavadīts it kā daudz, bet kvalitātes nekādas. Un tad vienreiz trauciņš ir pilns, jo saproti, ka nu ir pēdējais lieks kaut ko darīt arī savā labā, jo bērni ir lieli un ar šo cilvēku tiešām vairāk nekas nesaista un nesaistīs.

būtiski ir pieteikumā minētais, ka bērni ir izauguši. kamēr abiem kopā jārūpējas par bērniem, daudz ko arī norij un peicieš. jo ir sajūta, ka bērnu dēļ. bet, kad bērni prom, tad var arī savas dzīves kārtot. tāpēc tas laiks tā pagājis.

..tas tā nosacīti bērni ir prom - un kur tad paliek vectētiņa un vecmāmiņas pienākumi, un izveidotās tradīcijas 20 gadu garumā..tagad mammīte savu dzimšanas dienu svinēs viena, ja jau bērni ir prom, .. un ziemassvētki? tas tā savādi sanāk ar pienākumu beigšanos, kad viņi beidzaas... pienākumi

paparaci - bleenjas raksti esi zhurnaalus salasiijusie