Citāts no diskusijām: "Lai vīrietis būtu garīgi vesels un gribētu tikai vienu sievieti!! :-) varbūt tas tā ir- jaunībā- pusaudžu gados- uz dienu , uz divām dienām, uz nedēlu.. tad vis kas iespējams, kad gribas trīs reiz dienā.. Starpība tā, ka vīrieši kļūst pieauguši, bet sievietes var visu mūšu nodzīvot tādās meitenīgās ilūzijās - vēloties būt vienīgās uz visas pasaules... "

Kā tad ir? Vai tiešām tās ir nepiepildāmas meitenīgas ilūzijas - būt "vienīgajai mīļotajai"? Vai arī nobriedušu cilvēku starpā tomēr ir iespējamas ilgstošas fiziski, dvēseliski, intelektuāli piepildītas monogāmas attiecības? Arī pēc "aplaušanās"?
Ja nav - kas traucē?
Ja ir - kas to nosaka?