a u vas jest plan B? turpiniet:))

Puisis, mai ieraugot, bija varen priecīgs: berzēja rokas /laikam bija nosalušas/ un spriņģoja no vienas garās kājas uz otru. Paskatīties uz viņu bija bail, jo sejā pret pašas gribu ieviklās tāda stipri skāba grimase. Tā nu viņš, jautri čalojot, veda mani uz savu māju, bet es, galvu nodūrusi, vilkos līdzi. Bet galvā viena doma "Kur, pie velna, ir mans plāns B?!"

Plāns B uzradās brīdī, kad puisietis atslēdza istabas durvis un iededza gaismu: pāi istabai pārslīdēja tāda kā tumša ēna... pirmajā mirklī nesapratu. Otrajā - aiz šausmām neticēju savām acīm. Tarakāni! Ieslēdzot gaismu, viņi zibens ātrumā no plāna vidus metās uz visiem stūriem un pazuda zem mēbelēm, lai pēc neilga brīža rāpotu augšup pa sienām /laikam acis viņiem aprada ar gaismu/.

Vispār man ir nenormālas bailes no radībām, kam vairāk par 4 kājām. Ieraugot 1 tarakānu ir klāt histērija. Ieraugot miljonu... Bet toreiz biju pat gluži priecīga, jo tas bija mans plāns B!

Laikam lieki tālāk stāstīt, ka visu nakti pavadīju uz beņķīša plāna vidū, bet džeks līdz rītam sita tos šausmoņus. Tā līdz pirmam busam.

es reiz vienu fruktu sagaidīju Liepājas autoostā... un sapratu, ka ziepes ir gan.. pēc 5 min sarunas, izvilku autobusu sarakstu un teicu - ja tu pasteigsies, paspēsi vēl uz pēdējo Rīgas autobusu, ja ne, nāksies gulēt stacijā..
un labi, ka tā... pirms viņš izkāpa, es daudz vēl dzirdēju, bet tas bija pārdzīvojami un mācība uz visiem laikiem..

vau! nu gan es tam zivucim jūtu līdz... mjā... man va ko teikt, man ir bijuši tikia patīkami pārstegumi, nekaitot tik vienu Ventspilī, brrrrrrr, murgs!

šausmas... nekad nebrauciet no punkta A uz puktu B

traxsi, tu taks stāstīji, ka tevi pirms nakts parasti atstājot uz ielas... būsi samelojies:))kā vienmēr:))lai iežēlinātu

Plāns B: uz aklo randiņu jāņem līdzi burciņa ar tarakāniem.

kāds varētu atvērt biznesu- tarakāni un blaktis akliem randiņiem:))

nu laikam varu padalīties ar savu bēdu stāstu,kad gāju ar uz Aklo,jau kādu nedēļu sarakstījušies un sazvanījušies bijām un šis manu bildi redzējis vai neredzējis(neatceros).tā nu braucu brīvdienā arī gana tālu no mājas.eju norādītajā virzienā.ik pa brīdim sazvanoties,lai precizētu,kur un kā un kā atrast... kad nu nonācu īstajā vietā... neviena jau tur nebija.un telefona numurs pēkšņi neatbildēja,palika izslēgts... tā arī sapratu,ka esmu iznesta pavisam cauri... vai nu kāds dikti sabijās,mani dzīvē redzot(nu tas tā varētu būt),vai arī no paša sākuma gribēts bija pasmieties... kaut balss telefonā bija normāla,neizklausījās pēc pusaudža... tā ka ne tikai meitene sabīstas no pretspēlētāja,mēdz būt otrādi arī...

3 litru burka. Tur tiešām bija miljons.

Un... vispār... tas bija Vencpilī /piedodiet, nespēju noturēties, to nepateikusi /

tādos gadījumos atmiņā spilgti ataust kadri no filmas:’’Šīs bīstamās balkona durvis’’.un neticu vairs šejienes džekiem... viņi mēdz mānīties.

zivuc, tu pie traxsa biji????????...

aaa,esmucita,ja tev vēl nav bijis,tad drīz būs uzaicinājums paspēlēt Sarkangalvīti un vilku... tu seksīgās drebēs staigāsi pa mežu,un šamais pienāks klāt...

sabi,
ja traxis te uzdodas par savu antipodu... tad, meibī
Zigis tas toč nebija!

zivuce ..

despiņ,es katru dienu eju cauri mežam... kur mans vilks?????????

Kur ir mani dūrainīši? Nelāgi pļāpības plūdi panesušies

roze a vai Tu sagerbies ,kaa sarkangalviite