esmucita nekas negadijas..ta nebija viena reize ..un vinjs nezvanija bet sutija sms..
un ne man vienai ta gadijies..draudzene ta intensivi organizeja randinjus,jo pati ar brauca uz Rigu..
bija jabrauc pa djelam un tad apvienojot..
atceltu un nenotikusu randinju kaudze bij

bet biji ar o.k.ta ka

vispar vnk neciesu ,ka tad kad iedodu telefona numberi man sak sutiit sms..bet nezvana..
jau tas par neko labu neliecina..patiesiba viss ir skaidrs

ir tādi "rakstītāji" un "pīxtinātāji"... kā suga

zivuci

moz doties uz mezu mekeet..

būs zem kāda nolauztā koka vai šīfera kaudzes

Bet... tik viennozīmīgi tas nemaz nav... man labāk patīk pašai sms kā sarunas pa mobilo...

ja vecis ,ka iedodu numberi nepiezvana stunads laika zini ka buus auzas..tas ir nekas nebus vai bus sms pec nedeljas vai pusgada
sis mans petijums ir apstiprinajies par viem 100%..
ko vinji dara ar tiem numberiem man nav skaidrs..
skatas ciparu virknejuma un... ne nesacisu

neparstā ieliec sexsi bildi.. ... cipari der loterijā, kas zin, cik šie vinnē:))

uz randiņiem eju,pa smuko neaicinu. ja nāk labi ja nenāk lai nenāk. Bezmaksas sex krīzes laikos manam maciņam pa dārgu :(

ak ,ja atcerejos veel..ir bijis peksnji telefonaa no svesa,vai sen, sen telefona ielikta un veel neizdzesta numbera sms.."sodien biju Madonaa"..
kas bija???,kapec bija???..un kapec man tas ka BIJA ir jazina..ari miikla..

Reiz bija tā:
rakstījāmies ar vienu čali ilgi un dikti, kamēr saruna ieguva pavisam intīmu virzienu un brieda randiņš. Tikai viena lieta mulsināja: čalim nebija bildes. Par briesmoni vārdā Aklais Randiņš gan biju dzirdējusi, bet nojauta, kas tur būtu tik briesmīgs bija minimāla. Vairākas reizes lūdzu puisieti, lai atklāj savu vaigu, bet atbilde bija viena "Nu beidz raustīties, ES ESMU NORMĀLS". Nu, ja NORMĀLS, tad normāls. Paraxtījos.

Tā nu vēlā rudens vakarā sēdos pēdējā busā un braucu uz Citu pilsētu, lai tiktos ar iekāroto puisieti un pavadītu vētrainu nakti. Bet sirc kaktiņā iesprostots rosījās briesmonis Aklais Randiņš.

Kad busiņš ieripoja Citā pilsētā, bija jau tumšs. Busiņā biju vairs tikai es un kāds jauns pārītis. Tuvojoties autoostai šoferītis salonā ieslēdz gaismu, bet es ar acī meklēju kāroto vīrieti, kam pēc norunas, vajadzēja mani sagaidīt.

Ieraudzīju... tajā pat brīdī skaidri apzinājos situācijas traģismu:
1. zem krēsla palīst nevarēju - tur bija par maz vietas,
2. puisietis noteikti jau mani bija ieraudzījis - izgaismotajā busa salonā jutos kā uz skatuves
3. un visbeidzot - MAN NEBIJA PLĀNA B!!!

Kāpiens laukā no busa bija pielīdzināms gājienam uz ešafotu: galvu zemu nodūrusi kāpu laukā no busa. Pilsēta man bija sveša, iet nebija kur...

Nē, nekādu Aklo Randu!

zivuce stasti taalak...

Zivuci, nu drusku par aklu tas bija gan

pirmo randiņu - tikai dienas laikā ar iespēju atgriezties vai tuvu mājām, bet nenorādot virzienu.

Kaut kā īsi nemāku - emocijas neļauj

Zivuci! Labs, bet baiss stāsts, kas notika tālāk un kāds viņš izskatījās? Ui, drausmīgi vajadzīgs stāsta turpinājums... saklāšu gultu, uzvilkšu pidžamu un ieritināšos klausīties tālāk šausmeni...

zivuce,traka sieva tu esi bijusi

jā vaļsirdīgā atzīšanās... , bet saka jau ka vīrietim ir jābūt tik bišku smukākam kā merkaķim! vai ta nu tā nakts tik slikta bija, gan jau ka gultā bija tarzāns!

zivuc!
skaidrs viens - vnm vajag plānu B