Vienreiz gadījās ātrais randiņš, pēc kura žoklis man atkarās. Man nebija laika daudz, bet nu ļoti uzstājīgi viena gribēja saskrieties. Viņas izskats, kā arī vecums mani nu galīgi nesaistīja, bet vai man žēl aizskriet uz kafiju tāpat papļāpāt drusku pēc darba. Pasēdējām Lidiņā, papļāpājam par dzīvi, dikti jau mani izprašņāja. Bet nu es centos neitrāli runāt, kaut ar viņa bīdīja sarunu bez maz vai par precēšanos. Protams par kafiju un bulciņām es uzreiz samaksāju. Pēc tam šķīrāmies it kā apmierināti, aizvedu līdz mājām. Bet tad sākās jautrākais
Vairākas dienas tiku terorizēts ar sms, ar publiski laikam dienasgrāmatā arī ko rakstīja (citā portālā). Viņa par visu varu gribēja man atmaksāt naudu par kafiju un bulciņām, jo es viņas negribot. Tad atkal atvainojās, ka vienkāŗši viņai uznāca uzplūdi, bet tad atkal sāka, ka esmu sliktais jo neparkam negribu būt ar viņas kopā, jo es esot viens. Ai, tas bija traki, ir ko atcerēties
Lūk par ko var izvērties vienkārša kafijas padzeršana, kad vīrietis apmaksā to pašu kafijas tasi un nemēģina ievilkt gultā