Pirms pāris gadiem darba darīšanās gadijās sastapt jaunu dāmu ar, manuprāt, ļoti eleganti latvisku uzvārdu -- Smilgzieds. Viņa tā, mazliet sāji, pasmaidīja un teica, ka drīz tam smukajam uzvārdam būšot beigas, -- brāļu neesot, viņa dzimtā pēdējā, drīz precēšoties un ņēmājs neesot ar mieru ļaut viņai šai uzvārdā palikt. Skaļi neko neteicu, tomēr radās doma, ka -- ja notiks/notika -- tā laulība diez vai būs laimīga, veiksmīga. Ja jau puisim tik svarīgi iznīcināt -- piespiest nomainīt -- dzimtas uzvārdu, kas meitenei svarīgs, vērtīgs, ar laiku taču būs arī nopietnākas izvēles un problēmas. Skumji.