vot meita solīja mazdēlam dot savu, tobiš arī manu uzvārdu, tak nekā.
a viena no sievām bij’ paņēmusi senča uzvārdu, lai sencis neapbižojas, kaut mammai bij labskanīgāks - Andersone. es ķikojos, ka būtu viņa Andersone, mainītu uz viņas.
ar manu meitas mamma joprojām dzīvo un nežēlabojas.
a vien bo piemajām manām tjošķām bija poliete un bīdīja teoriju, ka visiem lieliem cilvēkiem uzvārdi beidzas ar "-
skis", uz ko es: "jā, jā,
Hitlerovskis,
Staļinovskis,
Ļeņinovskis!".