tik-tak - Es padomāju ko citu. Vai ir jābūt autoritātei, lai ieklausītos tekstos? Vai tas, ja cilvēks ir kādam autoritāte, automātiski nozīmē to, ka vienmēr saka ko gudru un pareizu un viņā ir jāieklausās?
istjinu glagoļiš! daudziem tā ir.
es, par provi, kad man ko pajautā un man atbildot, pārtrauc 1/2-vārdā ar tekstu (a man viens elektriķis teica, ļeru, ļeru - kaut ko ļeru, ļeru, no kā skaidrs, ka vai nu elektriķis plānprātiņš vai pārkladzinātājs nav iebraucis bazārā!), 1-kārši saku: "tad dari, kā Tev viens elektriķis teica!" un ja esmu jau dūšīgi aizkaitināts tajā dienā, piebilstu vēl: "nakui tad man jautā, ja elektriķis jau teica?"!
vesela grāmata sakompilēta no idijōtismiem, kurus Nobeļa prēmijas laureāti atlaiduši. jo stulbam mediokram pofig, vai Nobeļa prēmija laureātam ķimijā, ekonomikā vai miera stiprināšanā. a Nobeļa prēmijas laureātam arī var sakāpt mīzeļi galvā, kad pie viņa ar lielu godbijību konsultējas visos sadzīves, dzimumdzīves un dzīves vispār jautājumos.
ube - Protams, ka bikses - kāds materiāls, šuvums, zīmols... - kas tais biksēs iekšā tāpat sen jau zināms, ne ar ko nepārsteigs.
visu cieņu, tak tomēr biežāk tās pļūtenes un mīzolus redzi, nekā to, kas iekšā. un tie mīzoli tās pļūtenes šūn sērijām - tikai minimāli atšķirīgiem izmēriem. bet tas, kas iekšā, var arī neierakstīties standartos.
par tēmu - mīļu cilvēku pataupa un neuzbrauc, kak toļko, tak srazu pie pirmā iemēsla. tak iekrāt arī nevaig pārlieku un sev skatu uz dzīvi pārlieku oranžu aizmiglot.
0
0